Pāriet uz saturu

Lielais Jūgezers

Vikipēdijas lapa
Lielais Jūgezers
Atrodas Karogs: Latvija Latvija
 Ropažu novads
  Garkalnes pagasts
Koordinātas 57°3′11″N 24°14′25″E / 57.05306°N 24.24028°E / 57.05306; 24.24028Koordinātas: 57°3′11″N 24°14′25″E / 57.05306°N 24.24028°E / 57.05306; 24.24028
Platība 34,9 ha
Vidējais dziļums 0,8 m
Lielākais dziļums 3,0 m
Augstums v.j.l. 4,1 m
Izteka beznoteces
Lielbaseins Daugavas
Lielais Jūgezers (Rīga)
Lielais Jūgezers
Lielais Jūgezers
Lielais Jūgezers (Latvija)
Lielais Jūgezers
Lielais Jūgezers

Lielais Jūgezers (arī Jūgu ezers) ir beznoteces ezers Ropažu novada Garkalnes pagasta rietumos, starpkāpu ieplakā Jūgu purvā.[1] Ezers ir senās jūras palieka un joprojām aizaug. Vēl 20. gadsimta sākumā tā platība bijusi 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m.[2] 1955. gadā nosusināta apkārtne. Samazinājies ezera sateces baseins, noteka uz Ataru ezeru nefunkcionē, ezers kļuvis beznoteces. Uz ziemeļrietumiem senajā ezerdobē atrodas Mazais Jūgezers (platība 3,3 ha), uz dienvidiem — Piekūnītis (1,0 ha). Ezera dibens dūņains, siekstains, ezera krasti zemi, lielākoties grūti pieejami. Makrofīti: grīšļi, vilkvālītes, meldri, niedres, kosas, parīss, ūdensrozes, mazlēpes, glīvenes, pavedienaļģes. Pie Jūgezera aug Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā slaidā spilve un atrodas viena no trīs Latvijā zināmajām palu grīšļa atradnēm, ezerā sastopama īpaši aizsargājamā suga — mazā lēpe. Dzīvo līnis, karūsa, līdaka, asaris, rauda, ķīsis. Ligzdo pīles, ezers ir atpūtas vieta pārceļotājiem putniem — ziemeļu gulbjiem, gaigalām, lielajām un mazajām gaurām, cekulpīlēm un baltvēderiem.[3]

Latvijas PSR laikā PSRS armija izmantoja Lielo Jūgezeru kā mācību mērķi bumbvedējiem, kas padarījis tā dibenu nelīdzenāku.[3][4]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ezeri.lv
  2. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  3. 3,0 3,1 «Vides Vēstis: Jaunciema mežs, purvi un ezeri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. janvārī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.
  4. «Historia.lv: Jakovičs, Aivars. Jaunciema meža masīva kultūrvēsturiskais raksturojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. janvārī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.