Lielais Klauces ezers

Lielais Klauces ezers
Koordinātas	56°17′18″N 25°34′05″E
Platība	0,253 km2
Vidējais dziļums	4,3 m
Lielākais dziļums	22,6 m
Augstums v.j.l.	92,7 m
Izteka	Klauce
Baseina valstis	Latvija
Lielais Klauces ezers

Lielais Klauces ezers, arī Klauces ezers, Klauces I ezers, ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidrietumiem no Klauces ciema. Otrs lielākais un dziļākais Saukas dabas parka ezers.

Iekļauts Saukas dabas parkā. Subglaciālās iegultnes ezers, ar rietumu austrumu virzienā izstieptu ezerdobi. Caurteces ezers, atrodas uz Klauces upes. Dibena gultne dūņaina, ūdens brūns, tā caurredzamība 0,8 metri. Krasti stāvi, vietām slīpi, abos galos zemi. Konstatētas 7 zivju sugas: līdaka, asaris, rauda, plaudis, zutis, vēdzele, līnis. Ezera krastos atrodas pļavas, ganības, krūmu, mežu josla un vairākas dzīvojamās mājas. Koku joslā dominē melnalksnis un baltalksnis.

Raksturojums

Lielajam Klauces ezeram ir rietumu — austrumu virzienā izstiepta ezerdobe. Ar ezeram cauri tekošo Klauces upi abi Klauces ezeri ir savienoti ar Saukas ezeru. Ezera krasti tā malās ir stāvi — 2 līdz 4, bet vietām pat 10 metrus augsti. Atsevišķās vietās ezera krasti ir slīpi, bet abos tā galos — zemi. Ezera malās krasti pārsvarā ir mālaini. Savukārt tā galos atrodas purvaina paliene.

Lielā Klauces ezera gultne ir viļņaina ar divām dziļām iedobēm. Gultne pārsvarā ir smilšaina un tikai vietām to klāj neliels dūņu slānis. Ezers ir samērā nabadzīgs ar barības vielām un pieder mezotrofajam ezeru tipam. Šāda tipa ezeros ir sastopamas pret skābekli prasīgas augu un dzīvnieku sugas, kuras tiek apdraudētas ezera kvalitātei pasliktinoties. Ezers ir sugām bagāts, bet to indivīdu skaits ir neliels. Mezotrofā tipa ezeru Latvijā ir nedaudz un to aizsardzībai ir pievēršama īpaša uzmanība.

Ezera aizaugums ir ļoti neliels. Tikai 10% no ezera kopējās platības ir klāti ar augstākajiem ūdensaugiem. Ezera piekrastes seklūdens daļā aizaugumu veido niedres — Phragmites australis, ezermeldri — Schoenoplectus lacustris, kalmes — Acorus calamus, abinieku sūrenes — Polygonum amphibium un kosas — Equisetum palustre. Ezera dziļūdens zonā sastopamas galvenokārt spožās glīvenes — Potamogeton lucens.

Makrofīti

Retas un aizsargājamas augu sugas nav konstatētas. Masveida aļģu savairošanās nav novērota. Gar krastiem atrodas līdz 20 metriem plata helofītu josla, kurā dominē niedres, kalme, slaidais grīslis, citas augu sugas — upes kosa, platlapu cemere, bebrukārkliņš, ežgalvītes, purva skalbe, abinieku paķērsa, garlapu gundega un salīdzinoši reti sastopamais ezera meldrs.

Peldlapu joslā dominē dzeltenā lēpe, peldošā glīvene, retāk baltā ūdensroze. Iegrimušo augu joslā dominē pūslenes, apaļlapu ūdensgundega, iegrimusī raglape, vārpainā daudzlape.

Ezers ir atbilstošs Eiropas savienības aizsargājamam biotopam "Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju".

Ārējās saites

• Saukas dabas parka aizsardzības plāns Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. www.daba.gov.lv