Pāriet uz saturu

Lineārais B raksts

Vikipēdijas lapa
Lineārais B raksts uz māla plāksnes no Nestora pils.

Lineārais B raksts ir rakstības veids, kuru mikēniešu kultūrā (15.—12. gadsimts pr.Kr.) izmantoja grieķu tekstu pierakstam, kas ir pati senākā zināmā grieķu valodas forma. Šis raksts ir aizgūts no Krētas mīnojiešu kultūras lineārā A raksta un pielāgots grieķu valodai. Pati senākā mikēniešu rakstība tiek datēta ar apmēram 1450. gadu pr.Kr. Šie teksti tika atrasti galvenokārt senajās pilsētās Knosā, Kidonijā, Pilā, Tēbās un Mikēnās u.c. Līdz ar Mikēnu civilizācijas bojāeju pazuda arī lineārais B raksts. Mikēniešu daļai pārceļoties uz Kipru uz lineārā B raksta bāzes tur izveidojās kipriešu raksts. Tumšajos laikos, kas nāca pēc Mikēnu civilizācijas bojāejas, nekāda rakstība netika konstatēta, līdz 8. gadsimta pr.Kr. sākumā parādījās sengrieķu raksts, kas bija izveidots uz feniķiešu alfabēta bāzes. Lineārais B raksts ir vienīgais Egejas bronzas laikmeta raksts, kas tika atšifrēts un kura tekstus ir iespējams izlasīt. Šo atšifrēšanu veica angļu arhitekts un lingvists—amatieris Maikls Ventriss[1].

Lineārais B raksts ir zilbju raksts, kas sastāv no 87 zilbju zīmēm un vairāk kā 100 ideogrāfiskām zīmēm. Šīs ideogrammas simbolizē dažādus priekšmetus un preces. Ideogrāfiskajām zīmēm nav fonētiskās nozīmes, un tās, rakstot teikumus, netika izmantotas kā vārdu daļas. Bez tam lineārajā B rakstā tika pierakstīti dažādi skaitļi. Šis raksts tika izmantots galvenokārt tirdzniecībā, kur tekstu veidoja pamatinformācija par to, kam un uz kurieni ir jānogādā kāda prece un cik lielā daudzumā. Teksti parasti tika ar irbulīti ieskrāpēti uz māla plāksnītēm un pēc tam netika apdedzināti, kas būtiski samazināja šo tekstu saglabāšanās iespējas.

Vēlajā mīnojiešu periodā IB (ap 1450. gadu pr.Kr.) Krētā, Knosas pilī nostiprinājās grieķi. Uz šo laiku attiecas pēdējie mīnojiešu lineārā A raksta atradumi. Knosas pilī šī laika A raksta atradumu vispār nav, taču pēc neilga pārrāvuma šeit parādās lineārā B raksta atradumi, kuri pārējā Krētas teritorijā tomēr neizplatās. Hanjas arheoloģiskajā muzejā Krētā ir māla plāksnes gan ar lineārā A raksta, gan B raksta tekstiem (pēdējie tiek datēti ar ~1300. gadu pr.Kr.). Kādā muzeja stendā ir teikts, ka Hanja un Knosa ir vienīgās pilsētas, kur lineārais A un B raksts kādu laika periodu bija lietots vienlaicīgi. Ap 1450. gadu pr.Kr. vairākas Krētas pilsētas cieta spēcīgos ugunsgrēkos, kas deva iespēju saglabāties māla plākšņu tekstiem. Kontinentā lineārais B raksts parādījās vēlāk, nekā Knosā.

Neskatoties uz to, ka lielākajai zilbju zīmju daļai lineārajā B rakstā prototipi ir ņemti no lineārā A raksta, tomēr ir krasa atšķirība šo zīmju lietošanas biežumā. Tas liek daļai pētnieku uzskatīt, ka raksts tika reformēts, adaptējot to grieķu valodai. Vēl būtiskāk tika reformētas ideogrammas — daudzas no tām lineārajā B rakstā parādās pirmo reizi, bet daudzas A raksta ideogrammas izzūd.

Kopējais raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi atrastie uz māla plāksnēm rakstītie lineārā B raksta teksti saglabājušies, pateicoties ugunsgrēkiem, kuri apdedzināja māla plāksnes. Tomēr šī raksta zīmju sarežģītā forma liek domāt, ka raksta pamatmateriāls nebija māls, bet kāds cits materiāls, uz kura tika rakstīts ar tinti (āda vai papiruss). Šādu pieņēmumu netieši apstiprina arī tas, ka daži uzraksti ar tinti bija konstatēti lineārajam A rakstam.

Šī rakstība radās pēc tam, kad grieķu kolonisti (ahajieši) pakļāva Krētu un izspieda savu priekšgājēju lineāro A rakstu, kas tika lietots mīnojiešu valodas tekstu pierakstam. Atšķirībā no lineārā A raksta, B raksts neguva lielu popularitāti grieķu vidū un tika izmantots vienīgi pils kancelejas mērķiem. Tajos ir ziņas par zemes nomu, par lopu skaitu, par pārtikas nodošanu strādniekiem. Ir sastopami amatnieku un karavīru, kā arī konfiscētā īpašuma saraksti.

Antīkajā periodā grieķiem nekas nebija zināms par šīs rakstības esamību. Mājieni uz šādas rakstības esamību bija vienīgi pieminētajās "ļaunprātīgajās zīmēs" mītā par Bellerofonu. Tādējādi grieķu rakstībai, kas izveidojās uz feniķiešu alfabēta bāzes, nav nekāda sakara ar lineāro B rakstu.

Daudzi fakti liecina, ka šo rakstību izmantoja šaurs rakstvežu slānis, kas orientējās uz mīnojiešu, nevis grieķu valodas standartiem, līdzīgi kā akadiešu ķīļraksti saglabāja "šumērismus", bet japāņu hieroglifi — "ķīnismus".

  • Raksts bija slikti pielāgots tekstu pierakstam grieķiski. Ortogrāfija balstījās uz principiem, kas bija sveši grieķu valodai. Piemēram, a-me-no varēja lasīt kā Armenos, Asmenos, Ameinon.
  • Daudzi saīsinājumi-ligatūras, kas tika lietoti tekstā, bija mīnojiski, nevis grieķiski.
  • Bez tam tekstos bija sastopami toponīmi, personvārdi un glosas, kuriem bija mīnojiska izcelsme. Daļu no glosām pārmantoja vēlākā grieķu valoda, bet dažas nav saprotamas.
  • Ārpus pils birokrātijas šis raksts netika izmantots, un to aizmirsa uzreiz pēc Mikēnu civilizācijas bojāejas bronzas perioda kolapsa rezultātā. Šajā ziņā lineārais B raksts kontrastē ar senāko lineāro A rakstu, kurš tika izmantots iedzīvotāju sadzīvē.

Lineārā B raksta zīmes parādījās Unikoda versijā 4.0.

Lineārā B raksta zilbju zīmes (līdzskanis + patskanis)
-a -e -i -o -u
a

*08

e

*38

i

*28

o

*61

u

*10

d- da

*01

de

*45

di

*07

do

*14

du

*51

j- ja

*57

je

*46

jo

*36

k- ka

*77

ke

*44

ki

*67

ko

*70

ku

*81

m- ma

*80

me

*13

mi

*73

mo

*15

mu

*23

n- na

*06

ne

*24

ni

*30

no

*52

nu

*55

p- pa

*03

pe

*72

pi

*39

po

*11

pu

*50

q- qa

*16

qe

*78

qi

*21

qo

*32

r- ra

*60

re

*27

ri

*53

ro

*02

ru

*26

s- sa

*31

se

*09

si

*41

so

*12

su

*58

t- ta

*59

te

*04

ti

*37

to

*05

tu

*69

w- wa

*54

we

*75

wi

*40

wo

*42

z- za

*17

ze

*74

zo

*20

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]