Logaritmiskais lineāli pieejami dažādās variācijās, bet galvenokārt tie ir lineāra vai apļa veidā ar standartizētām skalām, kuras nepieciešamas matemātiskajiem aprēķiniem. Lineāliem, kuri paredzēti konkrētām nozarēm, ka piemēram, aviācijai vai finansēm parasti ir papildu skalas, kas palīdz aprēķiniem nozares vajadzībām.
Logaritmisko lineālu 17. gadsimtā izstrādāja Viljams Otreds, pamatojoties uz Džona Nepera darbu logaritmu tēmā. Pirms kabatas kalkulatoru rašanās tas bija zinātnieku un inženieru biežāk izmantotais aprēķinu rīks. Lineālu turpināja pielietot arī 1950. un 1960. gados — laikā, kad pamazām tika ieviesti pirmie elektroniskie skaitļotāji. Ap 1974. gadu, kad radās elektroniskais zinātniskais kalkulators, lineāli beidzot tika atzīti par novecojušiem[1][2][3][4] un vairums ražotāju pārtrauca tos izgatavot.
↑Lawrence Behrens, Leonard J. Rosen. Writing and reading across the curriculum. Little, Brown, 1982. 273. lpp. Then, just a decade ago, the invention of the pocket calculator made the slide rule obsolete almost overnight...
↑Eli Maor. e: The Story of a Number. Princeton University Press, 2009. 16. lpp. ISBN9780691141343. Tad 1970. gadu sākumā tirgū parādījās pirmie elektroniskie rokas kalkulatori un desmit gadu laikā logaritmiskie lineāli kļuva par novecojušiem.
↑Rodney Castleden. Inventions that Changed the World. Futura, 2007. 157. lpp. ISBN9780708807866. With the invention of the calculator the slide rule became instantly obsolete.
