Lubes pagasts

Vikipēdijas lapa
Lubes pagasts
Lubes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Talsu novads
Centrs: Anuži
Kopējā platība:[1] 83,5 km2
 • Sauszeme: 82,2 km2
 • Ūdens: 1,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 392
Blīvums (2023): 4,8 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Lubes pagasts Vikikrātuvē

Lubes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām Rojas upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Īves, Ārlavas, Dundagas un Rojas pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amulupīte, Dižvalks, Knātervalks, Lībvalks, Mazroja, Vēruma grāvis, Zušvalks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lubes pagasta teritorijā atradās Lubes (Lubbesemmen), Popervāles (Pappe Arwalen, vēlāk — Popsch Erwalen), Ošu (Ossen), Lībes, Sārkastes, Griķlībes (Krickeliben), un Mūkalpu muižas. Lubes, Popervāles un Ošu muižas pirmoreiz minētas 1582. gadā bīskapijas nodevu sarakstos, Sārkastes muiža — 1781. gadā. Jau 16. gadsimtā beigās darbojušās Lubes ūdensdzirnavas, 1861. gadā Lubes muižā bijis spirta brūzis, 1869. gadā Popervāles muižā tika iegādāta tvaika kuļmašīna.

Lielākā bija Lubes muiža (platība 1183 ha), kuras daudzo īpašnieku vidū bija burggrāfs O. H. Hovens, konsuls K. G. Trompovskis, Jaunpils īpašnieks M. Reke, Pastendes barons V. Hāns, Dundagas baronu Ostenu–Zakenu dzimta, Pēterpils baņķieris J. H. Bahs, grāfs Plāters, barons Šillings. Pēc 1920. gada agrārās reformas Lubes muižu sadalīja 94 vienībās.

1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Lubes ciema padomi. 1954. gadā Lubes ciemam pievienoja daļu Lubezeres ciema. 1965. gadā daļu Lubes ciema teritorijas iekļāva Valdemārpils lauku teritorijā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Anuži (pagasta centrs), Lube, Sārkaste, Lubeskrogs, Popervāle.

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedz.skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši pārējie
1979 594 541 34 8 2 3 4 2
1989 593 558 17 8 7 1 0 2
2000 647 622 7 5 7 4 1 1
2011 499 482 3 3 8 3 0 0
2021 374 364 3 2 2 2 1 0

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.