Lubes pagasts
| Lubes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Talsu novads | |||
| Centrs: | Anuži | |||
| Kopējā platība:[1] | 83,5 km2 | |||
| • Sauszeme: | 82,1 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 423 | |||
| Blīvums (2025): | 5,1 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
 Lubes pagasts Vikikrātuvē | ||||
Lubes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām Rojas upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Īves, Ārlavas, Dundagas un Rojas pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Amulupīte, Dižvalks, Knātervalks, Lībvalks, Mazroja, Vēruma grāvis, Zušvalks.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lubes pagasta teritorijā atradās Lubes (Lubbesemmen), Popervāles (Pappe Arwalen, vēlāk — Popsch Erwalen), Ošu (Ossen), Lībes, Sārkastes, Griķlībes (Krickeliben), un Mūkalpu muižas. Lubes, Popervāles un Ošu muižas pirmoreiz minētas 1582. gadā bīskapijas nodevu sarakstos, Sārkastes muiža — 1781. gadā. Jau 16. gadsimtā beigās darbojušās Lubes ūdensdzirnavas, 1861. gadā Lubes muižā bijis spirta brūzis, 1869. gadā Popervāles muižā tika iegādāta tvaika kuļmašīna.
Lielākā bija Lubes muiža (platība 1183 ha), kuras daudzo īpašnieku vidū bija burggrāfs O. H. Hovens, konsuls K. G. Trompovskis, Jaunpils īpašnieks M. Reke, Pastendes barons V. Hāns, Dundagas baronu Ostenu–Zakenu dzimta, Pēterpils baņķieris J. H. Bahs, grāfs Plāters, barons Šillings. Pēc 1920. gada agrārās reformas Lubes muižu sadalīja 94 vienībās.
1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Lubes ciema padomi. 1954. gadā Lubes ciemam pievienoja daļu Lubezeres ciema. 1965. gadā daļu Lubes ciema teritorijas iekļāva Valdemārpils lauku teritorijā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Anuži (pagasta centrs), Lube, Sārkaste, Lubeskrogs, Popervāle.
Etniskais sastāvs
[labot | labot pirmkodu]| gads | iedz.skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1979 | 594 | 541 | 34 | 8 | 2 | 3 | 4 | 2 |
| 1989 | 593 | 558 | 17 | 8 | 7 | 1 | 0 | 2 |
| 2000 | 647 | 622 | 7 | 5 | 7 | 4 | 1 | 1 |
| 2011 | 499 | 482 | 3 | 3 | 8 | 3 | 0 | 0 |
| 2021 | 374 | 364 | 3 | 2 | 2 | 2 | 1 | 0 |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Ernests Brusubārda (1880—1968), diriģents
- Jānis Grantiņš (1909—1974), aktieris
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||
