Īves pagasts

Vikipēdijas lapa
Īves pagasts
Īves pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Talsu novads
Centrs: Tiņģere
Kopējā platība:[1] 70,6 km2
 • Sauszeme: 68,8 km2
 • Ūdens: 1,8 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 402
Blīvums (2023): 5,8 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Īves pagasts Vikikrātuvē

Īves pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām, Rojas upes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Ārlavas, Valdgales, Lubes un Dundagas pagastiem. Īves pagastu no Lubes pagasta atdala Rojas upe, kas ir kā robeža starp šiem pagastiem.[4] Pagasta kopplatība 70,7 km². Pagasta centrs ir Tiņģerē, bet pagasta nosaukumu tas ieguvis no senās Īves muižas, kuras kungu mājas telpās atradās pirmā Īves ciema izpildkomiteja. 2007. gadā Īves pagasta sarakstā ir bijuši 7 ciemi: Dūmciems, Īve, Kalnmuiža, Ķurbe, Ozolmuiža, Silmuiža, Tiņģere.[5]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īves pagasta teritorija atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, ziemeļaustrumu daļa iesniedzas Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Augstākā vieta 74,5 metri virs jūras līmeņa. Pagasta teritoriju 3064 ha platībā klāj meži (jauktie lapu un skuju koku meži), lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3195 ha, purvi 82 ha, ūdeņi 129 ha. Derīgie izrakteņi: kūdra, smilts un māla krājumi. Pagasta teritorijā bieži ir sastopami tādi augi, kā lakši, savvaļas ķiploki, latvāņi.[6] Lielākais no purviem ir Ķurbes purvs, kura platība ir 68 ha.[7] Īves pagasta nelauksaimniecības zemes kopplatībā 320 ha ir 54 ha zem ūdeņiem, 67 ha zem ceļiem, ēkām, pagalmiem, 90 ha krūmāji, 5 ha purvi. Īves pagastā mežu kopplatība ir 1180 ha, no tiem 1056 ha (89,5%) jaukto koku meži, 32 ha ( 2,7%) skujkoku meži.[8]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īves pagasta teritorijā atrodas divi ezeri. Pagasta teritorijas robeža ar Ārlavas pagastu un daļa no robežas ar Lubes pagastu ir Rojas upe ar pietekām Silupi, Maušupīti, Vēveru grāvi un Vārzavas strautu. Upes, ezeri un dīķi pieder Rīgas līča, Baltijas jūras baseinam.[4]

Ezeri[9]
Ezers Platība

(ha)

Vidējais

dziļums

(m)

Spoguļa

laukuma

platība

Hidroloģiskais

režīms

Lielbaseins
Kunduma ezers 6,5 0,5 6,5 caurteces Rīgas līcis
Drokezers 2,3 4,5 2,3 Rīgas līcis
Upes[10]
Roja Rojas upes kreisā krasta pietekas
Vidustece, lejtece Greimica/Silupīte Maušupīte Vārzava
Garums 78 km 7 km 2,5 km 7 km
Ūdens tilpnes Sildīķis, Sila dzirnavezers
Apdzīvotas vietas Silmuižas ciems

Dīķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā ir 7 dīķi. Sildīķis, Sila dzirnavezers - platība 4,5 ha, atrodas pie Silmuižas, uz Silupītes - 3 km no ietekas Rojā. Cauri tek Silupīte (Greimica) - ietek un iztek. Mākslīgs, uzstādināts nelielā ieplakā. Ūdeni izlieto lopu dzirdināšanai ganībās. Atrodas dzirnavas, celtas ap 1900.g. Ēka ir akmens mūra (apmierinošā stāvoklī). Līdz 1965.g. dzirnavas darbojušās, vēl 1972.g. visi mehānismi darba kārtībā 1972.g. uzbūvēts jauns tilts, izbūvējot arī slūžas. Aizvari vēl nav ielikti (ieliekot aizvarus, dzirnavezera Silupīte (Greimica) uz Roju līmeni varēs paaugstināt par apm. 1 m, t.i. uz bijušo līmeņa atzīmi). Darba kanāls aizbērts. Prauliņdīķis (3.5 ha), Birziņu dīķis, Dižklajamdīķis (Grodnieku dīķis), Prauliņdīķis, Pūpdīķis, Rozdangas dīķis.[11]

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īves parkā aug dižākā egle Baltijā (stumbra apkārtmērs 3,7 m) un šeit ir apskatāmi 25 svešzemju sugu koki un krūmi.[12] Kādreiz Īves parkā atradās Īves koks, kuru nopostīja liels vējš. Šī suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[13]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam Īves pagasta teritorija ietilpa kuršu apdzīvotajā Vanemas zemē. 13. gadsimta novembrī tā nonāca Rīgas bīskapijas, 15. gadsimtā Kurzemes bīskapijas pakļautībā. 19. gadsimtā Īves pagasta teritorijā bijušas divas muižas (Īves un Tiņģeres muiža). 1819. gadā Kurzemes guberņas sastāvā tika izveidots Talsu apriņķis. To izveidoja teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Talsu pilskunga tiesu par apriņķi. 1912. gadā Talsu apriņķī bija 28 pagasti un viens no tiem Ārlavas pagasts.[14]

Mūsdienu Īves pagasta teritorijā atradās Īves muiža (Gut Iwen, Īve), Kalna muiža (Gut Berghof, Kalnmuiža), Ozolmuiža (Gut Oseln, Ozolmuiža), Tiņģeres muiža (Gut Tingern, Tiņģere).

Aktīvistu biedrības grupas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīvistu biedrības grupas:

  • „Latviešu jaunatnes savienības” Tiņģeres nodaļa (21.02.1922. - 20.10.1936.),
  • Ārlavas- Tiņģeres 550. Mazpulks (05.02.1934. - 1940.)
  • Tiņģeres lopkopības pārraudzības biedrība (19.05.1924. – 22.02.1938.),
  • Ārlavas meliorācijas sabiedrība „Tiņģeres purvs” (25.06.1929. – 18.03.1942.),
  • Tiņģeres piensaimnieku sabiedrība „Centība” (izveidota 30.04.1923.),
  • Dūnciema piensaimnieku sabiedrība „Straume” (izveidota 22.01.1925.),
  • Abas piensaimnieku sabiedrības 1936. gada 28. maijā pievienotas Ārlavas piensaimnieku sabiedrībai.[14]

Ciemu padomes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja piecas ciemu padomes, no kuriem viena bija Īves ciema padome ar centru Īvē. Pagasta ciema padome no Īves 1948. gadā pārcēlās uz Tiņģeri. 1949. gadā Ārlavas pagasts tika likvidēts.[15] 1949. gada 31. decembrī Īves ciemu kopā ar vēl 13 ciemiem iekļāva Dundagas rajonā. 1956. gada 30. martā Īves ciema teritoriju iekļāva Talsu rajonā. 1990. gadā Īves ciema padomi pārdēvēja par Īves pagastu.[16] Par Ārlavas pagasta vecāko laikā no 1934. līdz 1940. gadam strādā Tiņģernieks Kārlis Legzdiņš.[14]

Pašvaldības vadītāji (ciema un pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji un pagasta padomes priekšsēdētāji hronoloģiskā secībā):

  • Eduards Leja (1945—1946)
  • Bērziņš (1946—1953)
  • Ernests Kālbergs (1953)
  • Jānis Dzenis (1953—1966)
  • Helmija Zūberga (1966—1979)
  • Andrejs Puntulis (1980—1991)
  • Jānis Grīnbergs (1991—2009)

2009. gadā pagasts kā pašvaldība tika likvidēta. Īves pagastu iekļāva Talsu novadā. Pagastā darbojas pagasta pārvalde, kuru ieceļ novada dome.

Kolhozs „Tiņģere”[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolhoza teritorija pakāpeniski veidojusies no piecām kopsaimniecībām, kas 1948. gadā kolektivizācijas rezultātā dibinātas Īves pagasta teritorijā. Lauksaimniecības arteļi „Īve” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Indriķis Bergmanis), ”Vairogs” (dibināts 1949. gada sākumā, priekšsēdētājs Līdums) un „Drosme” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Grasmanis) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Viljamss” (priekšsēdētājs I. Holsts, vēlāk Pāvels Himičs un Jānis Cers). Lauksaimniecības arteļi „Gaisma” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Kārlis Breitenbergs) un „Tiņģere” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Valdis Legzdiņš) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Komunisma ceļš”. (priekšsēdētājs Lejiņš, vēlāk no 1951. gada līdz 1956. gadam Fricis Šleinerts, no 1956. gada līdz 1964. gadam Helmija Zūberga un no 1964. gada līdz 1969. gadam Kārlis Gipsers). 1969. gadā kolhoziem „Viljamss” un „Komunisma ceļš”, tālāk apvienojoties, izveidojās kolhozs „Tiņģere” (no 1969. gada līdz 1985. gadam priekšsēdētājs Kārlis Gipsers, no 1985. gada līdz 1989. gadam Vilnis Kalns, bet no 1989. gada līdz 1990. gadam atkal Kārlis Gipsers).[17]

Nozīmīgi fakti 20. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

60. gados strādā divas dārzniecības (Tiņģeres centrā un Nikužos), vistu ferma (pie Laķiem), govju, teļu, zirgu un aitu fermas katrā brigādē vairākas. „Komunisma ceļam” un „Viljamsa” kolhoziem apvienojoties, govis sakoncentrētas lielākās fermās (Māli, Dimzas, Bunkas), uzceltas jaunas fermas (Vīksnas, Centrs, Īve), uzcelta cūku ferma (Ciemlauki), darbojas graudu kalte Silos, darbu sāk jaunas mehāniskās darbnīcas. 80. gados uzcelta jauna graudu kalte un slaucamo govju komplekss „Mālkalni”.[17]

Kultūrvēsturiskie pieminekļi, piemiņas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada 5. jūnijā Talsu novada Īves pagastā Laumu dabas parkā atklāj piemiņas akmeni Alberta Feldberga nacionālo partizānu grupai. Tā izveidojās tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Tā bija lielākā partizāņu grupa Ziemeļkurzemē, kas cīnījās pret padomju okupantiem līdz 1953. gadam. Grupas izveidotājs Alberts Feldbergs krita 1947. gada 6. jūnijā. Latvijas Bruņotie spēki katru gadu sakopj un godina Brīvības cīņu, Pirmā un Otrā pasaules kara piemiņas vietas, karavīru kapu vietas.[18]

Arhitektūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūrvēsturiski ievērojama vieta ir Tiņģeres muiža. Tās pils ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs. No 19. gadsimta beigām līdz 1920. gada agrārreformai muiža bijusi Ostenzakenu (Osten-Sacken) dzimtas īpašums. Pils ēka būvēta ar klasicisma stila iezīmēm un kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu pils labajā spārnā, vēl tagad pils apkārtnē var apskatīt muižas laika ēku novietojumu, zirgu stalli, kalpu māju u.c. No 1927. līdz 2008. gadam Tiņģeres pils ēkā darbojās Tiņģeres pamatskola. Otrā pasaules kara laikā no 1943. gada līdz 1944. gadam pilī ir izvietots vācu armijas hospitālis, skola savu darbību atsāk 1945. gada septembrī.[19]

Nozīmīgi valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi ir Īves dzirnavas (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis), Kalnkalēju un Oškalnu jeb zviedru senkapi (vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi). Īves dzirnavas celtas 1871. gadā. Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas ar trim malšanas gaņģiem.[19]

Īves muiža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 1644. gadu, tāpat kā Tiņģeres muiža, Īves muiža piederēja Johanam Manteifelam-Sēgem. Talsu novada avīze atzīmē, ka par tālāko vēsture klusē. Pilī bijušas 40 istabas, parkets ieklāts agrāk nekā Tiņģerē. Ēkas būvei esot izmantoti divu veidu ķieģeļi - parastie un trīsstūrveida. Celtne pēc izskata - līdzīga Sasmakas pilij. Muiža vēl tīri labi esot tūrējusies pēdējā kara laikā. Pēc kara tur atradusies ciema padome. 60. gados esot izstrādāts rekonstrukcijas projekts, kas nav realizēts. Tagad vēl esošajā pils parkā atrodamas muižas kungu mājas drupas.[20]

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiņģeres ievērojamākie apskates objekti ir pils ar parku, Laumu dabas parksun „Lēnā laika parks „Līdumkalni”. Parka teritorijā izveidota dažādu dekoratīvo augu audzētava, kurā audzē un realizācijai sagatavo dažādus dekoratīvos augus. Apskatāmas 45 ogu īvju šķirnes, kadiķi, pacipreses, dažādi vīteņaugi un košumkrūmi. Aiz pils vērojama Mīlestības saliņa. 2003. gadā tika atklāta "Robēri" golfa taka - minigolfa spēle gan lieliem, gan maziem.[21]

Otrs pagasta saimnieciskais centrs ir Īve. Īve ir slavena ar 1871, gada celtajām vējdzirnavām. Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas ar trim malšanas gaņģiem. Vējdzirnavu tuvumā ir sena kapsēta, kuras lielākā daļa pēckara laikā izpostīta, rokot granti.[4]

Tiņģeres saieta namā vēsturiskā mantojuma krātuve, apmeklētājiem iespēja apskatīt ekspozīcijas, izkārtotas divās telpās, kas atspoguļo dzīvi pagastā jau 19. gadsimtā, padomju periodā, kā arī Tiņģeres skolas vēsturi. Glezniecības, grafikas un aušanas darbnīcā profesionālas mākslinieces vadībā iespēja rast ieskatu un pamata prasmes dažādu mākslu jomās. Veselības istabā aktīva brīvā laika pavadīšanas iespēja.[22]

Īves muižas kungu māja celta 19. gadsimta otrās pusē, pēc T. Zeilera projekta. Viekāršas ēkas centrālajā daļā izmantots portiks, ko vainago atika. Šodien Īves pils pārvērtusies drupās, saglabājies muižas parks.[23]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 225—    
1959950−22.4%
1965864−9.1%
GadsIedz.±%
1979620−28.2%
1989582−6.1%
2000649+11.5%
GadsIedz.±%
2011493−24.0%
2021401−18.7%

2004. gadā šeit dzīvojuši 592 iedzīvotāji, no tiem 95,1% latvieši, 1,5% krievi, 1,4% baltkrievi un 1,2% poļi. Īves pagastā 2015. gadā pēc dzīvesvietas deklarēts 481 iedzīvotājs. Pēdējos 5 gados samazinās iedzīvotāju skaits, kā arī vidējais nodarbināto skaits.[24]

PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITS PĒC DZIMUMA[25]
2014 2015
Gada sākumā Vidēji gadā Gada sākumā Vidēji gadā
Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes
Iedzīvotāju skaits 474 240 234 470 236 234 465 232 233 - - -
NODARBINĀTO SKAITS PĒC FAKTISKĀS DARBA VIETAS[26]
Vidējais darbinieku skaits pamatdarbā blakus darbā pašnodarbinātās fiziskās personas
2009 58 43 15 20
2010 29 21 8 20
2011 30 24 6 24
2012 40 32 8 25
2013 22 17 5 22

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[27]
Ciems Iedzīvotāju

skaits

Klasifikācija,

statuss

Vēsturiski nosaukumi,

fonētiskā rakstība

Viensētas
Tiņģere 239 (2015) Vidējciems Tiņģeres muiža Alejas, Garlankas, Liedes
Dūmciems 25 (2021) Mazciems Dumciems Ērmaņi, Kapteiņi, Kraujas, Nikuži, Tobejas, Vanagi[28]
Kalnmuiža 22 (2015) Mazciems Tiņģeres krejotavs Puķites,Runčkalni
Īve 25 (2015) Mazciems Īvsmuiža Austras, Mazkalniņi, Mazlauki, Niedras,

Tokškalni, Vīksnas, Zariņi

Silmuiža 22 (2006) Skrajciems Bites, Gaujas, Melnakmeņi, Silgali
Ķurbe 19 (2015) Skrajciems Ķurbsciems Antes, Bauļi, Ēlandi, Kalves, Krūmi,

Līdumkalni, Pērkoni, Smēde, Vāčaki

Silciems 12 (2006) Skrajciems Siladzirnavas, Priedaines, Kaukkalni,

Krūmīši, Ciemlauki, Bunkas

Ozolmuiža 4 (2015) Mazciems Uozuolmuiža Dižķeiri, Ošlejas, Vecumi
Grodnieki 4 (2005) Mazciems Gruodniek Kalviņi, Rundas
Mokciems 6 (1999) Mazciems

(daļēji izzudis)

Muokciems
Gatsgalciems Mazciems

(daļēji izzudis)

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gada 22. augustā ar Rīgas Lutera draudzes svētību Īves pagasta „Līdumkalnos” dibināta Ķurbes evaņģēliski luteriskā draudze. Draudzei savas baznīcas nav. Kapela sākotnēji darbojas „Līdumkalnos”, bet no 1996. gada Ziemassvētkiem tiek ierīkota Tiņģeres pilī. Draudzē ir 20 locekļi.[29] Kapela iesvētīta 1993. gadā.[4]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Sarma (1901—1975) mežzinātnieks, dzimis Ozolkalnos, mācījies Tiņģeres skolā.[4]
  • Vallija Jankevica (1907—1995) Tiņģeres skolas skolotāja, sarakstījusi grāmatu "No Ārlavas līdz Ņujorkai", dzīvojusi emigrācijā ASV, 1995. gadā atgriezusies Latvijā.[4]
  • Nauris Puntulis (1961) — operdziedātājs, dzimis Tiņģerē.[4]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īves pagastā 2015. gadā reģistrētas 136 saimniecības ar 3996 ha kopplatību, kas vidēji uz vienu saimniecību no kopskaita 29,4 ha,  vidēji uz 1 saimniecību no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm 18.4 ha. Reģistrētas 2 bioloģiskās saimniecības.[30]

106 (77,9%) lauku saimniecības ir iekopuši ilggadīgus stādījumus, kopplatībā 39 ha, no kuriem ražojošās ražas pārdošanai platības ir 38 ha (97,4%). Saimniecībās audzē 370 liellopus (no tiem 195 slaucamas govis), 249 cūkas, 23 aitas, 4 kazas, 7 zirgus, 1085 mājputnus, 20 bišu saimes.[31]

Pļavas, ganības ir 459 ha. Pļavas 151 ha: 6 ha ( 4%) kultivētas, ganības 308 ha: 25 ha (8,1%) kultivētas. Lauksaimniecības sējuma platības ir 965 ha: 604 ha graudaugi, 1 ha tehniskās kultūras, 38 ha kartupeļi, 8 ha dārzeņi, 285 ha lopbarības kultūras. Saimniecības izmanto 61 riteņtraktoru, 4 kāpurķēžu traktorus, 39 traktora piekabes, 37 traktorvilkmes arklus, 40 kultivatorus, 29 pļaujmašīnas. 1555 ha lauksaimniecībā izmantotās zemes ir meliorētas, 131 ha nepieciešama meliorācijas sistēmu rekonstrukcija. 113 ha lauksaimniecībā izmantotajai zemes platībai ir nepieciešama ierīkot meliorācijas sistēmas.[32]

55,1% Īves pagasta saimniecības saražoto lauksaimniecības produkciju nepārdod, bet lieto tikai pašpatēriņam. Visu saražoto lauku ražu pārdod 1,5% saimniecību. 76-99% produkcijas pārdod 11% saimniecību, 51-75% - 10,3% saimniecības, 26-50% - 10,3%, bet 11-25% no saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdod 3,7%, < 10% - 8,1% saimniecību.[32] 2015. gadā saimniecības galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Lielākā graudkopības saimniecība ir „Bites”. Ar piena lopkopību nodarbojas „Vagas”, „Cerības”, „Jaunlaķi”, „Īves dzirnavas”, „Stirniņas”, ar aitkopību „Antes”. Nozīmīga nozare ir mežsaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde. Īvē darbojas SIA „UG Wood Company”. Attīstīts ir lauku tūrisms – „Laumas”. Laumu dabas parks piedāvā viesiem dabas procesu izzinošas takas un dažādas aktīvās atpūtas iespējas, to skaitā disku golfa parku.[33]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īves pagasta teritoriju šķērso Valsts vietējās nozīmes autoceļš, pašvaldības ceļi un AS „Latvijas meži” ceļi. Pasažieru pārvadājumus nodrošina „Talsu autotransports”. Tiņģeres pasta nodaļa (LV-3261) atrodas Tiņģeres pilī.[34]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1814. gadā vagara mājā „Dimzās” ir bijusi viena klase, un vagaram bijis uzdots iemācīt zemnieku bērniem lasīt un rakstīt.

Tiņģeres skolas aizsākumi meklējami 1818. gadā, kad Tiņģerē par skolotāju strādā Bertholds Stalde, mācot bērniem lasīt, rakstīt, Bībeles stāstus un katķismu. 1864. gadā dibināta Ārlavas - Tiņģeres 4 klašu pamatskola. Tolaik tā atradusies Tiņģeres muižas vagara mājā. „Vecās skolas” celtniecības darbi pabeigti 1876. gadā. Pēc pirmā pasaules kara 1927. gadā skola pārcelta uz Tiņģeres pils telpām. Jau 1935. gadā Tiņģerē nav neviena bērna skolas vecumā, kurš neapmeklētu skolu. 1936. gadā tika pabeigti remontdarbi un pārbūve atbilstoši skolas vajadzībām. 1940. gadā skola minēta kā 1. pakāpes pamatskola.[35]

No 1994. gada Tiņģerē ir savs bērnudārzs „Kamoliņš”, bet 2009. gadā to pievieno Valdemārpils pirmskolas izglītības iestādei „Saulstariņš” kā filiāli.[35]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiņģeres saieta nams (iepriekš saukts Kultūras nams ) dibināts 1978. gada vasarā izremontētajās un labiekārtotajās pils staļļa telpās. 1996. gada 14. decembrī Tiņģeres saieta nams uzsāk darbību bijušās kolhoza ēdnīcas telpās, bet kopš 2008. gada maija saieta nams tiek izvietots bijušās Tiņģeres pamatskolas – Tiņģeres pils ziemeļu spārnā. Arī šobrīd Tiņģeres saieta nams atrodas Tiņģeres pils telpās. Tiņģeres saieta namā darbojas arī izstāžu zāle, kurā tiek dota iespēju iepazīt dažādus mākslas žanrus. Saieta nama lielā un mazā zāle tiek piedāvāta sapulču, semināru, informatīvu un saviesīgu pasākumu organizēšanai.[36]

Aktīvākajiem tiņģerniekiem ir iespēja sadziedāties sieviešu senioru vokālajā ansamblī „Īve”, izdejot raito dejas soli līnijdeju kolektīvā „Tiņģere” vai piepulcēties čaklajām rokdarbniecēm lietišķās mākslas pulciņā „Tinga”. Darbojas  pensionāru klubs "Mārsils" un jauniešu centrs. Katru sezonu amatiermākslas kolektīvi iestudē koncertprogrammas un izrādes, rīko izstādes, kā arī tiekas ar radniecīgiem kolektīviem Talsu un kaimiņu novados.[22]

Vēstures liecības pauž, ka teātra spēlēšana Īves pagastā notikusi jau vismaz no 1948. gada. No 1988. gada aktiermākslas cienītājus vieno amatierteātra kolektīvs «Īve». 25 gados iestudētas 17 lugas, dažādās lomās iejūtoties vairāk nekā 50 cilvēkiem. Divas aktrises — Vita Krauze un Rita Rozenberga — kolektīvā spēlē kopš pašiem tā pirmsākumiem. Daudz aktieru teātra spēlēšanā iesaistījuši savas ģimenes, tostarp bērnus - "Mēs visi esam jauni. Mums ir 25 gadi!".

Bibliotēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 1930. gadu līdz ar Kultūras fonda bibliotēku aizsākumu Latvijā arī Īves pagastā sāk darbu bibliotēkas. Tiņģeres pils telpās atsevišķi ir skolas grāmatu skapis un grāmatu krātuve pagasta iedzīvotājiem. No 1948. gada bibliotēka atrodas Dimzās, no 1984. gada Pagastmājā, bet no 2009. gada bibliotēka atkal darbojas Tiņģeres pilī. 2002. gadā bibliotēkas lasītavai iegādāts pirmais dators, bet 2015. gadā iedzīvotājiem bez maksas pieejami septiņi datori ar interneta pieslēgumu. Bibliotēkā darbojas lasītāju interešu klubs, notiek dažādi pasākumi un izstādes.[37]

Tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katru gadu Īves pagastā tiek organizēti tradicionālie ieražu svētki (Lieldienas, Jāņu ielīgošana, Rudens gadatirgus, Ziemassvētki). Vasarā iecienīts ir romantiskais Tiņģeres pils / muižas parks, brīvdabas estrāde. Katru gadu tiek svinēti pagasta svētki - “Tiņģeres dienas”.

Katru gadu janvārī Īves pagasta Tiņģeres pils (Tiņģeres saieta nama) saimnieki rīko ikgadējo Pils balli, kurā valda 19. gadsimta noskaņa tērpos un izrīcībās. Viesi tiek izklaidēti ar teatrāli muzikāliem priekšnesumiem un tiem ir iespēja iejusties vēsturisko personu, pils īpašnieku tēlos, pagrozīties smalku dāmu un kungu sabiedrībā, tērzējot par modi, mākslu un medībām. Kopā ar Tiņģeres pils baronu, balles viesi atklāj balli, paceļot šampānieša glāzi un pirmos dejas soļus izdejojot polonēzes skaņās.[38]

Novadpētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiņģeres pils Saieta nama vēstures istabā sarindoti pagasta vecvecāku mīļlietiņas, Tiņģeres skolas atmiņas un liecības par kolhozu gadiem. Joprojām ikviens aicināts dāvināt kādas senlietas vai interesantus priekšmetus, kuri māju bēniņos stāv noputējuši un bez pielietojuma. Turpinās darbs pie veselības istabas projekta otrās kārtas un drīz vien aicinās interesentus izmantot jaunās vingrošanas ierīces.[39]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 atbildīgā redaktore Astrīda Iltnere ; mākslinieks un mākslinieciskais redaktors Aleksis K̦īsis]. Latvijas pagasti : Latvijas pagasti, novadi, pilsētu un novadu laulu teritorijas. [Rīga] : A/S "Preses nams", 2001. ISBN 9984004120.
  5. Latvijas Ģeotelpiskās Aģentūra, Kartogrāfijas Departamenta Toponīmikas Laboratorija. [Galvenā red.: Vita Strautniece. Latvijas ciemi : nosaukumi, ģeogrāfiskais izvietojums. Rīga : Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2007. ISBN 9984-28-484-0.
  6. Talsu novada teritoriālais plānojums.
  7. galvenais red. Heinrihs Jubels]. Latvijas enciklopēdija : LE : 5 sējumos ar rādītāju. Rīga : "Belokoņs", 2007. ISBN 9984948242.
  8. «Zemes platības».
  9. «Ezeri».
  10. «Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra».
  11. «Dīķi».
  12. Latvijas dabas enciklopēdija. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. ISBN 978-9984-9482-4-9..
  13. «Parastā Īve». 2016. gada 20. februārī. Skatīts: 2016. gada 20. februārī.
  14. 14,0 14,1 14,2 «Ārlavas pagasts».
  15. «Dundagas vēsture».
  16. «biographien».
  17. 17,0 17,1 M.Brūvere (1988. gads). „Kolhozam Tiņģere – 40”.
  18. «Kultūrvēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 28. februārī.
  19. 19,0 19,1 Īves pagasta teritoriālais plānojums 2007. gads.
  20. «Īves muiža».
  21. Dace Dūzele. Talsu rajons. Talsi : Talsu tipogrāfija, 2016. gada 27. februārī.
  22. 22,0 22,1 «Kultūraskarte».
  23. «Īves muižas kungu māja».
  24. «pmlp.gov». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. augustā. Skatīts: 2016. gada 7. februārī.
  25. «PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU SKAITS PĒC DZIMUMA». Skatīts: 2016. gada 20. februārī.[novecojusi saite]
  26. «NODARBINĀTO SKAITS PĒC FAKTISKĀS DARBA VIETAS». Skatīts: 2016. gada 20. februārī.[novecojusi saite]
  27. «Ciemi». Arhivēts no [LĢIA Karšu serveris oriģināla], laiks: 2016. gada 21. janvārī. Skatīts: 2016. gada 28. februārī.
  28. Vietvārdu datubāze
  29. «lelb». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 7. februārī.
  30. «Lauksaimniecība».[novecojusi saite]
  31. «Platības».[novecojusi saite]
  32. 32,0 32,1 «Saimniecība».[novecojusi saite]
  33. «Laumu dabas parks». Skatīts: 2016. gada 21. februārī.
  34. «Pasažieru pārvadājumi». Skatīts: 2016. gada 21. februārī.
  35. 35,0 35,1 Dzīve un darbs (Latvijas Lauksaimniecības kameras izdevums, 1936. gads izd.). Talsu apriņķis.
  36. «Kultūra».[novecojusi saite]
  37. Valija Jankevica. No Ārlavas līdz Ņujorkai. Gaujas apgāds,1987. gads.
  38. «talsi.lv».
  39. «Novadpētniecība». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. decembrī. Skatīts: 2016. gada 28. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]