Stende

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Stende nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stende
pilsēta
Stendes stacijas ēka
Stendes stacijas ēka
Karogs: Stende
Karogs
Ģerbonis: Stende
Ģerbonis
Stende (Latvija)
Stende
Stende
Koordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°E / 57.14528; 22.53472Koordinātas: 57°08′43″N 22°32′05″E / 57.14528°N 22.53472°E / 57.14528; 22.53472
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1991. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Stenden
Platība[1]
 • Kopējā 4,8 km2
 • sauszeme 4,8 km2
 • ūdens 0,0 km2
Augstums 72 m
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 1 559
 • blīvums 324,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3257
Mājaslapa www.stende.lv
Stende Vikikrātuvē

Stende ir pilsēta Talsu novadā, robežojas ar Lībagu pagastu rietumos un ziemeļos, ar Virbu pagastu austrumos un ar Abavas pagastu dienvidos. Pilsētu šķērso autoceļš P120 Talsi—Kuldīga un dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski ciemats šai apkaimē pastāvējis Dižstendē ap Stendes muižu, kura ilgstoši bija plaša un bagāta. Tagadējā Stende sākusi veidoties 1897. gadā sakarā ar Ventspils—Ribinskas dzelzceļa būvi,[4] 1900. gadā sāka darbu Stendes stacija un 1904. gadā līnija tika pabeigta.[5] 1925. gadā ar nosaukumu Renčuciems (vēlāk — Stendesciems) iekļauts biezi apdzīvoto vietu kategorijā.[6]

Ciema apbūve sākta mūsdienu Robežu, Rožu un Ozolu ielās. Līdz Pirmajam pasaules karam ciema apbūve bijusi haotiska.[5]

Otrajā pasaules karā Latvijas vācu okupācijas laikā Stendē atradās koncentrācijas nometne.[7]

Strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) tiesības ieguva 1949. gadā. 1978. gadā izstrādāja ciemata attīstības plānu, kurš netika īstenots. Tajā bija paredzēta piena kombināta būvniecība, arodskolas un kinoteātra celtniecība, apvedceļa būve u.c.[5] Pilsētas statuss Stendei ir kopš 1991. gada.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stende atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā pie robežas ar Austrumkursas augstienes Vanemas pauguraini, kas sākas uz austrumiem un ziemeļiem no pilsētas. Līdzenās virsas augstums ir ap 90 m vjl., nedaudz pazeminās dienvidrietumu virzienā.

Pilsētas nosaukums cēlies no dzelzceļa stacijas nosaukuma, kas savukārt nosaukta pēc netālās Stendes (Dižstendes) muižas. Pati muiža nosaukta pēc tās zemēs tekošās Stendes upes. Upes nosaukums kā Testenden dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.[5]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935719—    
19591 850+157.3%
19701 851+0.1%
GadsIedz.±%
19731 956+5.7%
19792 034+4.0%
19892 134+4.9%
GadsIedz.±%
20002 012−5.7%
20111 732−13.9%

Tautības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads iedzīvotāju skaits latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni tatāri vācieši igauņi pārējie
1935 719 690 9 0 0 13 0 3 0 0 4 0 0
1979 2034 1743 174 30 15 24 14 5 nez. nez. nez. nez. 29
1989 2134 1851 161 33 21 25 15 1 18 4 0 1 4
2000 2012 1800 116 26 17 20 15 1 9 nez. nez. 0 8
2011 1732 1603 80 15 13 7 6 nez. nez. nez. nez. nez. 8


Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2010. gada Stendes stacijā vairs nepietur pasažieru vilcieni, vienīgais transports pilsētiņā ir autoceļi. No to šķērsojošā ceļa P120 Talsi—Kuldīga (pilsētā — Brīvības iela) pie Stendes atzarojas ceļi V1401 Stende-Mērsrags, V1402 Stende—SabilePūces un pašvaldības ceļš caur Prāmniekiem uz Dižstendi, kā arī daži Latvijas valsts mežu vai pašvaldības meža ceļi — Aizpuru dambis, Alkšņu strauts, Bebru ceļš, Jēkaba dambis, Vecais Sabiles ceļš, Zemdegu dambis.[8]

Šaursliežu dzelzceļu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā savienotājsaikni starp līniju Rīga-Ventspils, Ziemeļkurzemi un Rīgas līča piekrastes ostām, 1916. gadā Kurzemi okupējusī vācu armija uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu tīklu, kas no Stendes veda uz Roju, Mērsragu un DundaguMazirbi—Ventspili. Līnijas smagi cieta abos pasaules karos, kad atkāpjošās armijas tās sabojāja, bet tika atjaunotas. Tīkls darbojās līdz 1963. gadam, Stendes staciju slēdza 1968. gadā.[9][5]

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējā laika Saules pulkstenis, Karoga laukums Brīvības ielā. Mototrase, estrāde, deportāciju piemiņas akmens.[10]

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Latviešu konversacijas vārdnīca. XX sēj., 40601. lpp.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Stende.lv. Stendes vēsture
  6. Valdības Vēstnesis: Piektdiena, 18. decembris, 1925
  7. Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  416. lpp.
  8. OpenStreetMap. Stende
  9. «Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļš 1916-1963»
  10. Stende.lv. Apskates vietas

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]