Mākoņkalns
| Mākoņkalns | |
|---|---|
| |
  Mākoņkalns |
|
| Augstums | 247,4 m v.j.l. |
| Atrašanās vieta | Latgale |
| Augstiene | Latgales augstiene |
 Mākoņkalns Vikikrātuvē
| |
Mākoņkalns (arī Padebešu kalns) ir 247,4 m augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. Paugura relatīvais augstums ir ~50 m un tas atrodas 2,1 km uz dienvidrietumiem no Rāznas ezera.
Uz pilsdrupām kalna virsotnē ved koka kāpnes. Kalna pakājē atklāta piemiņas plāksne par godu Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa apmeklējumam 1938. gadā viņa Latgales vizītes laikā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. Ir ziņas, ka jau 1236. gadā šeit bijusi koka pils. Ir norādes par pilskalna izmantošanu vēl 1347. un 1350. gadā, 14. un 15. gadsimta cīņās ar lietuviešiem pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota.
Mūsdienās saglabājušies vienīgi lielās mūra sienas fragmenti un sakritusī apakšzemes eja.[1]