Mākoņkalna pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mākoņkalna pagasts
Mākoņkalna pagasts LocMap.png
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Lipuški
Kopējā platība:[1] 163,4 km2
 • Sauszeme: 137,7 km2
 • Ūdens: 25,7 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 468
Blīvums: 3,4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mākoņkalna pagasts Vikikrātuvē

Mākoņkalna pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas, Lūznavas un Čornajas pagastiem, austrumos ar Kaunatas pagastu, dienvidos ar Dagdas novada Andzeļu un Andrupenes pagastiem, rietumos ar Pušas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lipuškos.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Latgales augstienē. Lielāko daļu pagasta aizņem Rāznavas pauguraine - Latgales augstienes augstākā daļa. Dienvidrietumu daļā atrodas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - atsevišķais, ainaviskais Mākoņkalns - 247,4 m vjl. Virs apkārtnes Mākoņkalns paceļas par 60 metriem un līdz ar to ir viens no Latvijā iespaidīgākajiem pauguriem. Lielākā pagasta daļa atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā[4].

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir sešas upes:[5]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir divdesmit divi ezeri.[6] Lielākie no tiem:

Pagasta teritorijā ir viena mākslīgi izveidota (uzstādināta) ūdenstilpe - Maltečkas dzirnavezers.[7]

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. Ir ziņas, ka jau 1236. gadā šeit bijusi koka pils.

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Zosnas ciema padomi. Zosnas ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. 1957. gadā Zosnas ciemam pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza «Sarkanais karogs» teritoriju, 1959. gadā — daļu likvidētā Lipušķu ciema, 1963. gadā — Pušas ciema kolhoza «8. marts» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam, bet ciemu pārdēvēja par Mākoņkalna ciemu.[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mākoņkalna pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas piecpadsmit valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes kultūras pieminekļi[10].

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Volkenbergas (Mākoņkalna) pilsdrupas.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Lipuški (pagasta centrs), Dvarči, Škrjabi, Rukmoni.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. Veidne:Pmlp2020
  4. «Rāznas nacionālais parks». daba.gov.lv. Skatīts: 2020.gada 18.decembrī.
  5. «Mākoņkalna pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 18.decembrī.
  6. «Mākoņkalna pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 18.decembrī.
  7. «Maltečkas dzirnavezers». ezeri.lv. Skatīts: 2020.gada 21.decembrī.
  8. «Valna pūrs». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 18.decembrī.
  9. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  10. «Mākoņkalna pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 18.decembrī.
  11. «Izcili rēzeknieši. Olga Afanasjeva». rezeknesbiblioteka.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2020.gada 18.decembrī.