Mārtiņš Priedulāns
| Mārtiņš Priedulāns | |
|---|---|
 Rēzeknes pilsētas galva Mārtiņš Priedulāns (1939). | |
| Rēzeknes pilsētas galva | |
|
Amatā 1935. gada augusts — 1939. gada 5. decembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Nikolajs Skangels |
| Pēctecis | Jānis Driviņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1881. gada 26. aprīlī Saukas pagasts, Jaunjelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1945. gada 7. septembrī (64 gadu vecumā) |
| Profesija | virsnieks, sabiedriskais darbinieks |
Mārtiņš Priedulāns (1881—1945) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks. Rēzeknes pilsētas galva (1935—1939).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1881. gada 26. aprīlī Saukas pagastā Jāņa Priedulāna ģimenē. Mācījās Pēterburgas 1. ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara laikā mācījās Vladimira kara skolā, 1916. gada maijā viņu paaugstināja prapoščika pakāpē, dienēja Latviešu strēlnieku rezerves bataljona 4. rotā, no 1917. gada februāra Tukuma latviešu strēlnieku pulka 4. rotā. 1917. gada jūnijā beidza mācības Oranienbaumas virsnieku skolas ložmetēju nodaļā, piedalījās kaujā pie Mazās Juglas, pie Ropažiem un Nītaures, pēc kā viņu paaugstināja podporučika, vēlāk poručika pakāpē. No 1918. gada jūlija līdz oktobrim dienēja Sarkanajā armijā, tad pārgāja balto pusē un bija Ziemeļrietumu armijas virsnieks. 1920. gada janvārī sāka dienēt Latvijas armijā, bija Lejaskurzemes iecirkņa komandantūras Saldus iecirkņa komandants, vēlāk Bruņoto auto divizionā. Pēc atvaļināšanās no Latvijas armijas 1921. gadā bija Robežsargu 3. pulka vada komandieris, tad Smagās artilērijas diviziona jaunākais virsnieks.
1922. gadā bija Rēzeknes kara apriņķa priekšnieka palīgs, tad Daugavpils kara apriņķa darbvedis. 1924. gadā viņš beidza virsnieku kursus, paaugstināts kapteiņa pakāpē. 1925. gadā kļuva par Rēzeknes kara apriņķa priekšnieku (1925—1935), 1930. gadā paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē.
1935. gadā Priedulānu iecēla par Rēzeknes pilsētas galvu, bija biedrības „Tautas pils” valdes loceklis.
Miris 1945. gada 7. septembrī.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1923)
- Latvijas atbrīvošanas cīņu 10. gadu jubilejas medaļa (1928)
- Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira (1930)
- Viestura ordenis, 4. šķira (1938)