Mēdemi

Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas)

Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas)

Mēdemi (vācu: von Medem) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.

Vēsture

Dzimta cēlusies no Mēdenheimas ciema, kas atradās netālu no mūsdienu Northeimas Lejassaksijā Vācijā. Rakstos norādes par Albertu no Mēdemas (Oberth de Medehem) atrodamas 1240. gadā.

Klauss no Mēdeheimas (Claus von Medeheym) no Getingenes 1459. gadā ieradās Zemgalē un 1462. gadā no Livonijas ordeņa saņēma lēnī Vilces muižu Jelgavas komturejā. 1590. gadā tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā iesaukta par Mūrmuižu. 1620. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesnesis Johans Mēdems (von Mehdem) tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vilces dzimtkungam Georgam Kristapam Mēdemam (1684-1746) bija divi dēli, vecākais dēls Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks, bet jaunākais dēls Johans Frīdrihs fon Mēdems 1779. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas grāfu, šo titulu mantoja arī viņa tiešie pēcteči. Citiem Krievijas Impērijas teritorijā dzīvojošajiem dzimtas piederīgajiem 1862. gadā piešķīra mantojamu barona titulu.

Muižas

• Vilces muiža (Wilzen, dzimtmuiža)
• Blankenfeldes muiža (Kahrenbeck)
• Elejas muiža (Elley, no 1753)
• Galamuiža (Endenhof, no 1768)
• Vecauces muiža (Alt-Autz, no 1768)
• Remtes muiža (Remten, no 1780)
• Kapeļu pusmuiža (Cappeln, no 1780)
• Viesatas muiža (Weesahten, no 1780)
• Vidusmuiža (Middelhof, no 1780)
• Jaunauces muiža (Neu-Autz, no 1804)
• Šlokenbekas muiža un Durbes muiža (Schlockenbeck mit Durben, no 1818)
• Blīdenes muiža (Groß-Blieden, no 1816)
• Zutēnu muiža (Sutten)
• Abgunstes muiža (Abgunst)
• Jurdaiču muiža (Lietuvā)
• Medemrodes muiža (Lietuvā)
• Vecžagares muiža (Lietuvā).

Mēdemi cēluši vairākas pilis, tai skaitā Medemu villu Jelgavā, Elejas, Remtes muižas kungu māju.

Slaveni Mēdemi

• Aleksandrs fon Mēdems;
• Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems;
• Doroteja fon Mēdema;
• Elīza fon der Reke;
• Johans Frīdrihs fon Mēdems;
• Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems;
• Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems;
• Pauls fon Mēdems;
• Pēteris fon Mēdems;
• Valters fon Mēdems.

• 
  Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems
• 
  Johans Frīdrihs fon Mēdems
• 
  Elīza fon der Reke, dzimusi Mēdema
• 
  Doroteja fon Mēdema
• 
  Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems
• 
  Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
• 
  Pauls fon Mēdems
• 
  Oto fon Mēdems
• 
  Valters fon Mēdems

Literatūra

• Ernst Heinrich Kneschke: Neues allgemeines deutsches Adels-Lexicon. Band 6. Friedrich Voigt's Buchhandlung, Leipzig 1865, Seite 201–204. (vāciski)

Ārējās saites

• Die v. Medem (1703) (vāciski)
• Par Mēdemiem (vāciski)