Pāriet uz saturu

Sarkanais fodijs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Madagaskaras fodijs)
Sarkanais fodijs
Foudia madagascariensis (Linnaeus, 1766)
Sarkanais fodijs
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaAudējputnu dzimta (Ploceidae)
ĢintsFodiji (Foudia)
SugaSarkanais fodijs (F. madagascariensis)
Sarkanais fodijs Vikikrātuvē

Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga,[1] kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru. Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Sarkano fodiju pirmo reizi ilustrēja franču gubernators Madagaskarā Etjēns de Flakurts. Viņš 1658. gadā uzrakstīja grāmatu par salas dienvidu daļas dabu, vēsturi, kultūru, kur iekļāva dažus vietējās faunas un floras zīmējumus. Sarkano fodiju grāmatas autors nosauca par "Foulimene", un, iespējams, kaut nabadzīgi attēlots, tas ir pirmais iespiestais audējputna atveidojums.[3]

Sarkanā fodija tēviņš ligzdošanas sezonā
Sarkanā fodija mātīte

Sākotnēji bija sastopams Madagaskarā, no kurienes ieviests Maurīcijā, Reinjonā, Seišelu salās, Komoru salās, Rodrigesā, Amirantes salās, Čagosa arhipelāgā Indijas okeānā un Svētās Helēnas Salā Atlantijas okeānā. Komorās suga ieviesās bez cilvēku līdzdalības.[3]

Sugas populācija visā tās plašajā izplatības areālā ir stabila.[4]

Ķermeņa garums 13 cm. Svars 13—20 grami.[5]

Vairošanās sezonā tēviņš tumšsarkans, laukumi ap acīm un to priekšpuse melni. Melni svītrota arī spārnu augšpuse un knābis. Pārējā laikā tēviņi ir dzeltenīgi vai ar oranžu nokrāsu un olīvbrūnām astes spalvām un spārniem. Mātītes un jaunuļi olīvbrūni un līdzinās mājas zvirbuļiem. Maurīcijā sugu nereti sajauc ar apdraudēto Maurīcijas fodiju.[6]

Barības pamatu veido dažādas sēklas, uzturu papildina arī nektārs, kukaiņi un zirnekļi. Nektāru putni iegūst kā no vietējiem, tā ieviestajiem svešzemju augiem. Sarkanie fodiji mēdz apvienoties vairāku simtu īpatņu lielos baros, nodarot nopietnu kaitējumu rīsu laukiem.[3][7]

Sarkanie fodiji vairošanās sezonā veido monogāmus pārus. Ligzdošanas laikā putni nepulcējas kolonijās, taču ligzdas var būt novietotas tuvu viena pie otras. Ligzdas ir ovālas, ar ieeju netālu no tās virspuses. Virs ieejas neliels lievenītis, nereti ar īsu tunelīti. Ligzdas no zāles vij galvenokārt tēviņi. To nostiprina pie niedrēm, garas zāles, krūmiem vai kokiem. Reizēm atrodas kokosriekstu palmā. Atsķirībā no citu audējputnu ligzdām, sarkano fodiju ligzdas ir salīdzinoši vienkāršas.

Perējumā 2—4 olas. Perēšanas ilgums 11—14 dienas. Putnēnu barošanā piedalās abi vecāki, un tie pamet ligzdu 15—16 dienas pēc izšķilšanās.[3][8]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]