Mainas
| Mainas Acridotheres (Vieillot, 1816) | |
|---|---|
 Parastā maina (Acridotheres tristis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Strazdu dzimta (Sturnidae) |
| Ģints | Mainas (Acridotheres) |
 Mainas Vikikrātuvē | |
Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas. Dabīgi izplatītas Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.JPG)
Mainas mājo Āzijas tropu joslā, sākot ar Irānas austrumiem un beidzot ar Ķīnas dienvidiem un Indoķīnu. Divas ģints sugas plaši introducētas citviet pasaulē: parastā maina (Acridotheres tristis) Dienvidāfrikā, Izraēlā, Havaju salās, Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē; bet cimeņmaina (Acridotheres cristatellus) Argentīnā, Japānā, Malaizijā, Filipīnās un Singapūrā.[2][3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mainām raksturīgs tumšs apspalvojums, abi dzimumi izskatās līdzīgi. Viena no lielākajām ģintī ir cimeņmaina, kuras ķermeņa garums var sasniegt 27,5 cm, svars 140 g.[4] Toties viena no mazākajām ir krastu maina (Acridotheres ginginianus), kuras ķermeņa garums ir apmēram 22 cm, svars mazākajiem īpatņiem 64 g.[5]
Uz spārniem lieli, balti vai gaiši brūni laukumi, kas labi saskatāmi tikai lidojumā. Dažām sugām uz galvas ir neapspalvoti, kaili laukumi, kas atkarībā no sugas atrodas dažādās vietās. Apspalvojums ir spīdīgs tikai uz galvas. Vairākām sugām ir pieres cekuli, kas barojoties ar nektāru, aplīp ar ziedputekšņiem. Tādējādi mainām ir nozīmīga loma augu apputeksnēšanas veicināšanai. Galvaskausa forma un galvas muskuļi piemēroti, lai maina varētu ar atvērtu knābi rakņāties pa zemi. Tās zemē iebāž aizvērtu knābi un to atver zem zemes, veidojot tukšumu, kurā bezmugurkaulniekiem ir tendence ielīst iekšā.[6]
Ārēji līdzīgas pakalnu mainām (izplatības areāls pārsedzas), bet uzturas uz zemes biežāk nekā pakalnu mainas. Pa zemi mainas galvenokārt staigā, nevis lec. Olas gaiši zilas bez raibumiem. Mainas, kā visi strazdu dzimtas putni, ir visēdājas, barojas ar augļiem, ziedu nektāru un bezmugurkaulniekiem.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_on_Kapok_(Ceiba_pentandra)_in_Kolkata_I_IMG_1340.jpg)
Mainu ģints (Acridotheres)[1]
- Apkakles maina (Acridotheres albocinctus)
- Cimeņmaina (Acridotheres cristatellus)
- Džungļu maina (Acridotheres fuscus)
- Gaišvēdera maina (Acridotheres cinereus)
- Javas maina (Acridotheres javanicus)
- Krastu maina (Acridotheres ginginianus)
- Lielā maina (Acridotheres grandis)
- Melnspārnu strazds (Acridotheres melanopterus)
- Parastā maina (Acridotheres tristis)
- Sārtkrūšu strazds (Acridotheres burmannicus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 IOC World Bird List: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings & oxpeckers, 2018
- ↑ IUCN: Acridotheres tristis
- ↑ IUCN: Acridotheres cristatellus
- ↑ Alive: Crested Myna (Acridotheres cristatellus)
- ↑ Alive: Bank Myna (Acridotheres ginginianus)
- ↑ 6,0 6,1 Feare, Chris & Craig, Adrian (1999) Starlings and Mynas Princeton University Press. ISBN 0-7136-3961-X