Parastā maina
| Parastā maina Acridotheres tristis (Linnaeus, 1766) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Strazdu dzimta (Sturnidae) |
| Ģints | Mainas (Acridotheres) |
| Suga | Parastā maina (Acridotheres tristis) |
 Parastā maina Vikikrātuvē | |
Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.[1][2] Izdala divas pasugas.[3]
Parastā maina introducēta daudzviet pasaulē — citos kontinentos un salās. Tās kopējā populācija pieaug tik strauji, ka 2000. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība to pasludināja par visinvazīvāko putnu sugu pasaulē, ieņemot trešo vietu Top 100 invazīvo dzīvnieku sarakstā (apvienotas sugas, kas visspēcīgāk ietekmē bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un cilvēka intereses).[4] Visnegatīvāk parastā maina ietekmē Austrālijas ekosistēmu.[5]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_002.jpg)
Parastās mainas dabīgais izplatības areāls plešas Irānā, Afganistānā, Pakistānā, Indijā, Nepālā, Butānā, Bangladešā, Šrilankā, Mjanmā, Ķīnā, Kambodžā, Malaizijā, Laosā, Singapūrā, Taizemē un Vjetnamā.
Tā introducēta Austrālijā, Jaunzēlandē, Jaunkaledonijā, Floridā, Havaju salās, Dienvidāfrikā, Ēģiptē, Zimbabvē un Indijas okeāna salās (Seišelu salās, Maurīcijā, Reinjonā, Madagaskarā, Maldivu, Andamanu un Nikobaru salās), kā arī Atlantijas un Klusā okeāna salās (piemēram, Debesbraukšanas, Svētās Helēnas, Fidži un Zālamana salās).[1][4] Daudzviet Āzijā izplatījusies bez introdukcijas palīdzības (Turcijā, Izraēlā, Saūda Arābijā, Irākā, Kazahstānā, Centrālāzijas valstīs: Kirgizstānā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Uzbekistānā), piemēram, Centrālāzijas valstīs dažās 20. gadsimta desmitgadēs spējusi apgūt jaunas teritorijas, kļūstot par vienu no biežāk sastopamajiem putniem reģionā. Reizēm sastopama arī Krievijas Āzijas un pat Eiropas daļā.[1][6] Pēdējos gados parastā maina novērota arī Francijas ziemeļos. Iespējams, tā izbēgusi no nebrīves un iedzīvojusies savvaļā.[2]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā maina ir liela auguma, masīva maina ar spēcīgu, taisnu knābi. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai tēviņš ir nedaudz lielāks nekā mātīte.[2] Ķermeņa garums 23—27 cm, spārnu plētums 46 cm, svars 82—143 g.[7][8][9]
Ķermeņa apspalvojums brūns, galva un kakls spīdīgi melni. Spārnu un astes lidspalvas melnas. Astes spalvu gali balti, bet uz spārniem balts laukums, kuru var redzēt tikai lidojumā. Knābis un kājas dzeltenas. Pēdas lielas un spēcīgas. Aiz acs dzeltens, kails, labi saskatāms ādas pusgredzens. Zemaste balta. Uz pieres aug īss, spurains apspalvojums. Jaunie putni ir blāvāki nekā pieaugušie putni, un to galvas ir tumši brūnas bez spīduma.[2][7][8][9]
Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parasto mainu bieži sajauc ar trokšņaino manorīnu (Manorina melanocephala), tomēr pēdējā ir nedaudz lielāka, kā arī tās apspalvojums ir pelēks.[9]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-_Immature_at_nest_in_Kolkata_I_IMG_7877.jpg)
Parastā maina mājo vietās, kur ir pieeja ūdenim. Savā dabīgajā izplatības areālā uzturas atklātās lauksaimniecības zemēs, sausos, atklātos mežos, arī pilsētās un lauku apdzīvotajās vietās. Vislabprātāk ligzdo vientuļi stāvošos, lielos kokos ar plašu vainagu. Izvairās no blīvas veģetācijas. Sastopama līdz 3000 m virs jūras līmeņa.[2][9]
Parastā maina ārpus ligzdošanas sezonas ir ļoti sabiedriska. Uzturas nelielos, vaļīgos baros, kuros apvienojas 5—6 īpatņi. Tie var būt gan savstarpēji pazīstami (vienas ģimenes), gan svešinieki. Nakšņo milzīgos trokšņainos baros, kuros ir vairāki desmiti, simti un pat tūkstoši īpatņu. Tādējādi mainas aizsargājas no ienaidniekiem, kopīgi tiem uzbrūkot un viena otru brīdinot par briesmām. Ligzdošanas sezonas laikā maina kļūst agresīva un teritoriāla, uzturoties pāros.[9]
Komunikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā maina, izmantojot balsi, sazinās ar savas sugas pārstāvjiem, kā arī ar citiem putniem. Tai ir ļoti izkopta un niansēta saucienu un kliedzienu dažādība. Arī dienas laikā atpūšoties, abi dzimumi mēdz dziedāt un vīterot, lai gan tēviņš dzied biežāk. Tuvojoties ligzdai ar barību, maina lieto īpašu, trellinošu skaņu. Nebrīvē mainas iemācās atdarināt cilvēku skaņas. Krēslas stundās no rīta un vakarā mainas apvienojas kopīgā dziesmā ar kaimiņiem.[2][8][9]
Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā maina ir visēdāja un barojas gandrīz ar jebko. Galvenokārt barojas ar augļiem, graudiem, sliekām, zirnekļiem, kāpuriem un kukaiņiem. Pie izdevības apēd citu putnu olas vai mazuļus, nelielus zīdītājus, piemēram, peles, arī vardes, ķirzakas un nelielas čūskas. Seklā ūdenī medī zivtiņas un krabjus. Maina barojas arī ar ziedu nektāru un ziedlapām. Pilsētās apmeklē atkritumu tvertnes un izgāztuves. Barību meklē galvenokārt uz zemes, bet arī koku zaros. Mainu var novērot uz liellopu vai citu lielo zālēdāju muguras, uzlasot ērces un kukaiņus. Barojoties ar lēcieniem pārvietojas sāniski vai staigā virzienā uz priekšu.[2][9]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā maina dzimumbriedumu sasniedz apmēram gada vecumā. Agri pavasarī pirms ligzdošanas sezonas veido monogāmus pārus. Parasti pāris paliek kopā uz mūžu. Katram pārim ir sava teritorija (apmēram 0,25 km²), kuru tas kopīgi aizsargā. Starp pāriem ir milzīga konkurence par labākajām ligzdošanas vietām, tādēļ reizēm izceļas nežēlīgas savstarpējās cīņas. Reizēm var novērot ligzdošanu lielās kolonijās. Sezonā, atkarībā no izplatības areāla, ir 1—3 perējumi.[2][9] Pāris kopīgi būvē kausveida ligzdu, izmantojot zariņus, zāli un lapas. Tā atrodas koka dobumā, klinšu vai ēku konstrukciju iedobēs un spraugās.[2]
Dējumā 4—5 gaiši zilas olas. Inkubācijas periods ilgst 13—18 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Tomēr mātīte perē lielāko daļu laika (naktīs un gandrīz visu dienu). Izšķiļoties putnēni ir nevarīgi un kaili. Jaunie putni ligzdu pamet apmēram 22—27 dienu vecumā, bet lidot sāk vēl pēc apmēram 7 dienām. Lai arī jaunie putni jau lido, vecāki turpina par tiem rūpēties, tos barot un aizsargāt, līdz tie sasniedz apmēram 1,5 mēnešu vecumu. Kad jaunie putni kļūst patstāvīgi, tie veido nelielus kopīgus barus. Dzīves ilgums savvaļā apmēram 4 gadi, bet atsevišķi īpatņi var sasniegt 12 gadu vecumu.[2][9]
Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastās mainas ligzdas visbiežāk apdraud Indijas vārna un mājas kaķis, bet perējumu mēdz izēst arī mazais Āzijas mangusts (Herpestes javanicus). Dažās Klusā okeāna salās mainas izmanto pārtikā cilvēki.[9]
Loma ekosistēmā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastā maina ir nozīmīgs apputeksnētājs, kā arī daudzu augu sēklu izplatītājs. Piemēram, Havaju salās parastā maina izplata lielās lantānas (Lantana camara) sēklas. Tās ierobežo dažādu kaitēkļu izplatību, piemēram, naktstauriņa Spodoptera mauritia izplatību. Teritorijās, kurās parastā maina introducēta, tā negatīvi ietekmē vietējo putnu populācijas, izpostot to perējumus. Tās nodara arī lielus postījumus lauksaimniecībai, barojoties labības tīrumos un augļu dārzos.[9]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parastajai mainai ir 2 pasugas:[3]
- Acridotheres tristis tristis — sastopama no Kazahstānas dienvidiem, Turkmenistānas un Irānas austrumiem līdz Ķīnas dienvidiem, Indoķīnai, Malakas pussalai un Indijas dienvidiem;
- Acridotheres tristis melanosternus — sastopama Šrilankā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 IUCN: Acridotheres tristis
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 «ARKive: Common myna (Acridotheres tristis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. februārī. Skatīts: 2018. gada 17. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 IOC World Bird List: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings & oxpeckers, 2018
- ↑ 4,0 4,1 100 of the World's Worst Invasive Alien Species
- ↑ Myna fightback
- ↑ Ali, Salim; Ripley, S. Dillon (2001). Handbook of the Birds of India and Pakistan, Volume 5 (2 (paperback) ed.). India: Oxford University Press. p. 278. ISBN 0-19-565938-4.
- ↑ 7,0 7,1 Alive: Common Myna (Acridotheres tristis)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Encyclopedia of Invasive Species
- ↑ 9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 ADW: Acridotheres tristis