Pāriet uz saturu

Strazdu dzimta

Vikipēdijas lapa
Strazdu dzimta
Sturnidae (Rafinesque, 1815)
Mājas strazds (Sturnus vulgaris)
Mājas strazds (Sturnus vulgaris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaStrazdu dzimta (Sturnidae)
Strazdu dzimta Vikikrātuvē

Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā apvienotas 123 sugas, kas iedalītas 33 ģintīs.[1] Šīs dzimtas sugas sastopamas Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un daudzās Klusā okeāna tropiskajās salās.[1] Vairākas Eiropas un Āzijas sugas ir introducētas Ziemeļamerikā, Havaju salās un Jaunzēlandē, kur tās uzskata par invazīvām sugām, kuras konkurē par dzīves vietu ar vietējo putnu sugām. Vispazīstamākā suga Eiropā un Ziemeļamerikā ir mājas strazds (Sturnus vulgaris), bet Āzijā un Klusā okeāna reģionā parastā maina (Acridotheres tristis).

Sistemātikas diskusijas un izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ametista strazds (Cinnyricinclus leucogaster)
Dažas sugas ir ļoti košas un krāsainas, attēlā Hildebranda strazds (Lamprotornis hildebrandti)

Strazdu dzimtai vistuvāk radniecīgā ir Amerikā dzīvojošā zobgaļputnu dzimta (Mimidae). Jaunākie ģenētiskie pētījumi liecina, ka dzimtu var sadalīt divās kladās: Āzijas—Klusā okeāna līnijā un Āfrikas—Palearktikas līnijā.[2] Ilgstoši par diskutablu ģinti tika uzskatīti Filipīnu strazdi (Rhabdornis), izvirzot hipotēzi, ka tā varētu būt atsevišķa putnu dzimta.[2] Tomēr jaunākajos pētījumos noskaidrots, ka Filipīnu strazdi ir tuvu radniecīgi Klusā okeāna strazdiem (Aplonis), un tie nekādā gadījumā nebūtu jāizdala kā atsevišķa dzimta.[1]

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strazdu dzimtas sugas mājo Vecās pasaules reģionos: Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijas ziemeļos. Klusā okeāna strazdu ģints (Aplonis) ir plaši izplatīta Indonēzijas un Okeānijas salās, sākot ar Dienvidaustrumāzijas pašiem dienvidiem.[3] Strazdu apdzīvotā vide ir ļoti daudzveidīga, gandrīz visi biotopi no polārā loka un līdz ekvatoram. Varētu teikt, ka strazdi nav sastopami tikai ļoti sausos, smilšainos tuksnešos.

Lielākā sugu dažādība sastopama Āzijas austrumos, kas liecina, ka dzimtas pirmsākumi sākušies tieši šajā reģionā. Daudzas sugas mājo arī Āfrikā, kur tās vēstiriski izplatījušās vēlākā laika periodā. Āzijas sugas galvenokārt mājo mūžzaļajos mežos, bet Āfrikas sugas labprātāk uzturas plašās, atklātās ainavās. Atšķirībā no milzīgās sugu dažādības šajos reģionos, Eiropā ir plaši izplatīta tikai viena suga — mājas strazds — un divas retāk sastopamas strazdu sugas. Dažas sugas dzimtā ir izteikti gājputni, bet citas nometnieki.[3]

Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas divas strazdu dzimtas sugas: mājas strazds un sārtais strazds (Pastor roseus), no kuriem pēdējais ir rets ieceļotājs.[4] Toties mājas strazds Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs.[5]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strazdu dzimtas sugas ir vidēji lieli dziedātājputni.[3] Mazākais dzimtā ir Kenrika strazds (Poeoptera kenricki), kura ķermeņa garums ir 15 cm (svars 46 g),[6] bet vieglākais ir Abota strazds (Poeoptera femoralis), kurš sver tikai 34 g (ķermeņa garums 17 cm[7]).[8] Lielākā dzimtā ir Niasas pakalnu maina (Gracula robusta), kuras ķermeņa garums var sasniegt 40,5 cm, svars 400 g.[9] Visgarākā suga dzimtā ir baltkakla maina (Streptocitta albicollis), kuras ķermena garums sasniedz 50 cm, lai gan 30 cm no tiem ir aste.[10]

Lielākajai daļai sugu apspalvojums ir tumšs, ar metālisku spīdumu, bet tas var būt arī ļoti košs. Dažām sugām ir cekuli, garas astes spalvas un koši, neapspalvotas ādas laukumi uz sejas. Dažām sugām, kopumā 25, raksturīgs apspalvojuma dzimumu dimorfisms. Daudzu sugu strazdiem un mainām ir koši sarkanas vai dzeltenas acis. Visām sugām ir spēcīgas kājas un pēdas, to lidojums enerģisks un taisns.[3]

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Strazdu bars gatavojas nakšņošanai
Mikronēzijas strazds (Aplonis opaca) barojas arī ar jūras putnu olām
Pakalnu mainas (Gracula religiosa)
Brūnastes strazds (Sturnia malabarica)
Kāpas spožstrazds (Lamprotornis nitens)

Strazdu dzimtas putni ir ļoti sabiedriski. Daudzas sugas veido lielus barus visa gada garumā. Strazdu barā var būt vairāku sugu putni, kā arī sugas pat no citām dzimtām. Sabiedriskumu nosaka šo putnu ieradums uz nakšņošanu pulcēties lielos baros. Sevišķi lieli bari veidojas ārpus vairošanās sezonas, vasaras otrajā pusē un rudenī, kad uz nakšņošanu pulcējas līdz pat desmitiem tūkstošu lieli strazdu bari.[3] Strazdi galvenokārt mājo atklātās ainavās. Vairākas sugas mājo cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā.

Vokalizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strazdi ir ļoti vokāli putni, turklāt tie spēj atdarināt citus putnus. Ir novērots, ka strazds spēj iemācīties 15—20 dažādas imitācijas, kā arī tas spēj atdarināt ne tikai putnu dziesmas, bet arī citas apkārtnes skaņas (telefona zvanus, mašīnu signālus). Strazdu populācijām var izšķirt vietējos dialektus, populārākos skaņu atdarinājumus.[3]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strazdi ir visēdāji un to pamatbarība ir kukaiņi un augļi. Daudzām Āzijas un Āfrikas sugām ir milzīga nozīme augļu sēklu izplatīšanā. Samērā bieži var novērot, ka strazdi barojas ar fermentēties sākušiem augļiem, kas nozīmē, ka putni saindējas ar alkoholu.[3] Tomēr intoksikācijas brīdis ir ļoti īss, jo strazdiem ir īpaši enzīmi, kas alkoholu samērā ātri sašķeļ.[11] Daudzas sugas barojas arī ar ziedu nektāru, tādējādi kļūstot par šo augu apputeksnētājiem.[3]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strazdu dzimta (Sturnidae)[1]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 IOC World Bird List: Nuthatches, Wallcreeper, treecreepers, mockingbirds, starlings & oxpeckers, 2018
  2. ↑ 2,0 2,1 Zuccon, Dario; Cibois, Alice; Pasquet, Eric & Ericson, Per G.P. (2006): Nuclear and mitochondrial sequence data reveal the major lineages of starlings, mynas and related taxa. Molecular Phylogenetics and Evolution 41(2): 333–344. doi:10.1016/j.ympev.2006.05.007 PMID 16806992
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Craig, Adrian; Feare, Chris (2009). "Family Sturnidae (Starlings)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David. Handbook of the Birds of the World. Volume 14: Bush-shrikes to Old World Sparrows. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 654–709. ISBN 978-84-96553-50-7.
  4. ↑ «Ornitofaunistika: Sārtais strazds Pastor roseus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. janvārī. Skatīts: 2015. gada 14. novembrī.
  5. ↑ «Ornitofaunistika: Mājas strazds Sturnus vulgaris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2015. gada 14. novembrī.
  6. ↑ Alive: Kenrick's Starling (Poeoptera kenricki)
  7. ↑ Alive: Abbott's Starling (Pholia femoralis)
  8. ↑ Starlings & Mynas (Helm Identification Guide) by Chris Feare. A&C Black (1998). ISBN 978-0713639612.
  9. ↑ «Beauty of Birds: The Nias Myna». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. martā. Skatīts: 2015. gada 14. novembrī.
  10. ↑ Alive: White-necked Myna (Streptocitta albicollis)
  11. ↑ Prinzinger, R.; Hakimi G.A. (1996). "Alcohol resorption and alcohol degradation in the European Starling Sturnus vulgaris". Journal fur Ornithologie 137 (3): 319–327. doi:10.1007/BF01651072

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Strazdu_dzimta&oldid=3484233"