Maltas Valsts
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg)
Maltas Valsts (maltiešu: Stat ta’ Malta), saīsināti Malta, bija mūsdienu Maltas Republikas priekštece. Tā pastāvēja no 1964. gada 21. septembra līdz 1974. gada 13. decembrim un faktiski bija pārejas periods no Lielbritānijai pakļautas kroņa kolonijas uz pilnīgu neatkarību.
1961. gada 24. oktobrī tika uzsākta Maltas Valsts juridiskā izveide, pieminot to Konstitūcijā, un nosaukums stājās spēkā 1962. gadā.[1]
Maltas kroņa kolonija kļuva neatkarīga saskaņā ar 1964. gada Maltas neatkarības likumu, ko pieņēma Lielbritānijas parlaments.[2][3] Saskaņā ar jauno Maltas konstitūciju, kas tika apstiprināta tā paša gada maijā notikušajā referendumā, Lielbritānijas karaliene Elizabete II kļuva arī par Maltas Valsts karalieni un valsts galvu (maltiešu: Reġina ta' Malta).[4] Viņas konstitucionālās funkcijas tika deleģētas Maltas ģenerālgubernatoram. Maltas Valsts pastāvēšanas laikā no 1964. līdz 1974. gadam Elizabete II Maltu apmeklēja vienu reizi, 1967. gada novembrī. Vienlaikus Malta politiski un ekonomiski tolaik orientējās galvenokārt uz blakus esošo Itāliju.
1964. gada 1. decembrī Malta tika uzņemta ANO. 1965. gadā tā pievienojās Eiropas Padomei, un 1970. gadā parakstīja Asociācijas līgumu ar Eiropas Kopējo tirgu.
1971. gada vēlēšanās ar nelielu pārsvaru uzvarēja Doma Mintofa vadītā salīdzinoši kreisā Darba partija (MLP), pārspējot līdz tam valdījušo Nacionālistu partiju. Jaunie līderi veica reformas, kas paplašināja cilvēktiesības, un centās uzbūvēt labklājības valsti. Vienlaikus ar Itālijas premjerministra Aldo Moro starpniecību Malta noslēdza militāro bāzu līgumu ar Lielbritāniju un citām NATO valstīm.
1974. gada 13. decembrī pēc Konstitūcijas grozījumiem, ko veica Doma Mintofa leiboristu valdība, monarhija tika atcelta,[5] un Malta kļuva par Britu Sadraudzības republiku ar valsts galvas funkcijas piešķiršanu parlamenta ieceltam prezidentam. Pēdējais ģenerālgubernators sers Entonijs Mamo tika iecelts par pirmo Maltas prezidentu.[6]
Pārvalde
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielbritānijas ģenerālgubernatori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1964. līdz 1974. gadam Maltā savus amatus ieņēma šādi ģenerālgubernatori:
- Sers Moriss Henrijs Dormens (1964. gada 21. septembris–1971. gada 22. jūnijs)
- Sers Entonijs Mamo (1971. gada 22. jūnijs–1974. gada 13. decembris) (pilnībā pārņēma amatu 1971. gada 3. jūlijā)[7]
Valdības vadītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā periodā Maltas Valsts premjerministra (un valdības vadītāja) amatu ieņēma:[6]
- Džordžo Bords Olivjē (1964. gada 21. septembris–1971. gada 21. jūnijs)
- Doms Mintofs (1971. gada 21. jūnijs–1984. gada 22. decembris)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Malta: Polity Style: 1962-2023 - Archontology.org». www.archontology.org. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ «Orders of the Day — Malta Independence Bill». TheyWorkForYou (angļu). Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ «Malta Independence Act 1964».
- ↑ «Malta: Heads of State: 1964-1974 - Archontology.org». www.archontology.org. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ «MALTA REPUBLIC BILL [LORDS] (Hansard, 5 May 1975)». hansard.millbanksystems.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-05-29. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ 6,0 6,1 «Malta». www.worldstatesmen.org. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ «Malta: Governors-General: 1964-1974 - Archontology.org». www.archontology.org. Skatīts: 2023-05-29.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maltas Valsts.
