Malvīne Vīgnere-Grīnberga

Malvīne Vīgnere-Grīnberga
Malvīne Vīgnere-Grīnberga 1905. gadā
Galvenā informācija
Dzimusi	1871. gada 24. oktobrī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Mirusi	1949. gada 6. jūnijā (77 gadu vecumā) Rīga, LPSR (tagad Latvija)
Žanri	opera, solodziesmas
Nodarbošanās	dziedātāja

Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949) bija latviešu operdziedātāja un vokālā pedagoģe. Izcila latviešu tautas dziesmu interpretētāja un J. Vītola, A. Kalniņa, E. Dārziņa solodziesmu pirmatskaņotāja.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1871. gada 24. oktobrī Rīgā. Mācījās Vīgneru Ernesta dziedāšanas kursos Rīgā, pēc tam papildinājās Maskavā, Pēterburgā un Berlīnē. 1891. gadā debitēja Rīgas Latviešu biedrības rīkotā koncertā kā latviešu tautas dziesmu izpildītāja. Dziedāja arī Liepājas un Rīgas vācu operā, 1905. gadā sarīkoja pirmo latvju dziesmu koncertu Berlīnē. 1908. gadā devās koncertturnejā no Rīgas līdz Vladivostokai, septiņos mēnešos nodziedot 40 koncertus 25 pilsētās. 1912. gadā izpildija Filipjevnas lomu pirmajā Latvju operā "Jevgenijs Oņegins". 1913. gadā dziedāja vairākas partijas Latvju operā.

Latvijas Nacionālās operas soliste (1919-1920) grāfienes lomā (P. Čaikovska „Pīķa dāma”), Martas lomā (Š. Guno „Fausts”), titullomā Ž. Bizē operā „Karmena”. Rīgas Tautas konservatorijas pedagoģe (1927–1930). Vadīja latviešu tautasdziesmu ansambli. Kopš 1930. gadiem dzīvoja Siguldā, kur vadīja privātu vokālo studiju.

Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira (1927), Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1945).

Mirusi 1949. gada 6. jūnijā Rīgā.

Bija precējusies ar diriģentu Ernestu Vīgneru (precēti 1892; šķirti 1904). Šai laulībā dzimušas meitas Tekla un Mirdza. Otrā laulība (precēti 1906; šķirti 1928) ar inženieri Oskaru Oto Grīnbergu, tēlnieka Teodora Zaļkalna brāli.

Malvīnes Vīgneres-Grīnbergas portrets uz žurnāla "Atpūta" Nr.599 (24.04.1936) iekšējā vāka.

Literatūra

• Guna Goluba. Malvīne Vīgnere - Grīnberga. Rīga: "Liesma", 1985.