Mariupoles aizstāvēšana (2022)

Mariupoles kaujas
Daļa no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā
Datums 2022. gada 25. februāris — 20. maijs Vieta Doneckas apgabals, Ukraina Iznākums Krievijas uzvara. Krievijas karaspēka sasaistīšana.
Karotāji
Ukraina	Krievija DTR
Komandieri un līderi
Deniss Prokopenko Volodimirs Baranjuks	Mihails Mizincevs
Iesaistītās vienības
Ukrainas Bruņotie spēki Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov"	Krievijas Bruņotie spēki, Kadirovieši DTR Tautas milicija
Zaudējumi
Nav zināms	Nav zināms

Mariupoles aizstāvēšana bija gandrīz trīs mēnešus ilga kauja Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā. Mariupoles aizstāvēšanas kauja sākās 2022. gada 25. februārī, un 2. martā pilsētā izvietotie Ukrainas bruņotie spēki (UBS) nokļuva ielenkumā un sākās pilsētas blokāde.

13. aprīlī Iljiča vārdā nosauktajā metalurģiskajā kombinātā ielenktā UBS 36. jūras kājnieku brigāde veica izlaušanās mēģinājumu, kā rezultātā liela karavīru daļa iegāja metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā un savienojās ar Azovas bataljonu, bet daļa nokļuva gūstā. Pēc The Guardian vērtējuma maija sākumā Azovstaļ teritorijā atradās ap 2000 Ukrainas karavīru. Krievijas puse pieprasīja viņem padoties, taču cīnītāji turpināja aizstāvēties. Azovas bataljona vadība vēlāk paziņoja, ka iespēja padoties gūstā nav apspriežama, jo krievu gūstā tos gaida nāve.

Azovstaļ teritorijā atradās arī Mariupoles civiliedzīvotāji, kuru evakuāciju izdevās veikt tikai pēc ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša personīgas iejaukšanās. Maija sākumā tika veiktas trīs evakuācijas, un no Mariupoles izvesti ap 600 iedzīvotājiem. Karadarbības rezultātā pilsētā tika sagrauts līdz 90% daudzzīvokļu ēku un līdz 60% privātmāju.

Karojošās puses

Ukrainas spēki

• 36. jūras kājnieku brigāde
• 53. atsevišķā mehanizētā brigāde
• 54. atsevišķā mehanizētā brigāde
• 56. atsevišķā motorizētā kājnieku brigāde
• Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov"
• 12. UNG īpašo operāciju brigāde

Krievijas spēki

• 8. gvardes armija (150. motorizētā strēlnieku divīzija)
• 49. armija
• 22. armijas korpuss
• 7. gaisa desanta divīzija
• 19. motorizētā strēlnieku divīzija
• 810. jūras kājnieku brigāde
• 141. īpašais motorizētais pulks.

Karadarbība

Februāris

24. februāris

Pašvaldība paziņoja, ka pilsētas austrumu daļu apšaudīja Krievijas artilērija, kā rezultātā 26 cilvēki tika ievainoti. Tika ziņots arī par to, ka krievu spēkiem neizdevās ielauzties pilsētā, un līdz 19:00 frontāla uzbrukuma rezultātā no Doneckas tiem neizdevās nostiprināties.

25. februāris

No rīta karaspēks pietuvojās Mariupolei no ziemeļaustrumiem. Pilsētas mērs Vadims Boičenko paziņoja, ka līdz dienas otrajai pusei ukraiņu karavīri iznīcināja 22 krievu tankus, kas uzbruka Paulopoles ciemam. Saskaņā ar Krievijas informāciju, 19:00 Mariupoli apšaudīja ar zalvju uguns reaktīvajām sistēmām.

26. februāris

Krievijas spēkiem, kas nāca no ziemeļaustrumiem, neizdevās pietuvoties Mariupoles apkaimēm.

Rīta pusē DTR paziņoja par Paulopoles un Piščevkas ieņemšanu. 15:00 Krievijas aviācija veica uzlidojumu Mariupoles piepilsētai. Naktī Krievijas artilērija tika pārdislocēta no Melitopoles uz Mariupoli.

27. februāris

Krievijas sauszemes spēki, kas ieradās no Krimas cauri ieņemtajai Berdjanskai, ielenca Mariupoli no rietumiem un sāka uzbrukumu. ASV izlūkdienesta avoti ziņoja, ka rietumos no pilsētas tika izsēdināti 2000 jūras kājnieki, kas, domājams, kļuva par pirmo Krievijas jūras kājnieku ofensīvu Ukrainas dienvidos no iebrukuma sākuma.

28. februāris

Pilsētas rietumu pusē KF armija turpināja spēku koncentrāciju Berdjanskā, neveicot nekādus lielus uzbrukumus. Austrumu pusē karaspēks tika pastiprināts ar reaktīvajiem mīnmetējiem, termobārisko artilēriju un prettanku reaktīvajiem kompleksiem.

Tika ziņots, ka DTR spēki ieņēma Granitnu.

Marts

1. marts

Krievijas spēki paziņoja par pilnīgu Mariupoles aplenkšanu, taču Kara Izpētes institūts (ISW) nevarēja gūt tam apstiprinājumu un uzskata to par apšaubāmu.

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka 8. gvardes armija un DTR spēki bez rezultātiem centās triecienā ieņemt Mariupoli. Ap pilsētu notika smagas kaujas.

2. marts

Krievijas karaspēks veica Mariupoles aplenkuma manevru, taču Ukrainas ģenerālštābs noliedza aplenkšanu un paziņoja, ka KF spēkiem nav izdevies bloķēt pilsētu.

Pilsētas mēra vietnieks Sergejs Orlovs intervijā BBC ziņoja, ka 15 stundu ilgas Krievijas spēku bombardēšanas rezultātā pilsēta ir "tuvu humanitārajai katastrofai". Orlovs paziņoja, ka krievu karaspēkam izdevās pietuvoties pilsētai par dažiem kilometriem visos virzienos, bet viņu apzināta uzbrukuma mērķi ir civilie kritiskās infrastruktūras objekti, kas pēc ISW vērtējuma atbilst Krievijas karadarbības vešanas modelim Sīrijā.

3. marts

Ap pusdienlaiku Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Mariupole "braši turas", neskatoties uz nepārtrauktajiem LTR_[sic] uzbrukumiem, kurus pēc ISW domām varēja atbalstīt 8. gvardes armija. ISW ziņoja, ka nevarēja apstiprināt Ukrainas aizsardzības stāvokli vai Krievijas uzbrukumu intensitāti.

4. marts

ISW ziņoja, ka Krievijas spēki turpina aplenkumu un Mariupoles apšaudi ar artilēriju un raķetēm, koncentrējot sauszemes spēkus, domājams, lai mēģinātu ieņemt pilsētu divu nākamo diennakšu laikā. Sauszemes manevros piedalījās 8. gvardes armija, un visdrīzāk tika iesaistīta 150. motorizētā strēlnieku divīzija.

Pilsētas mērs Vadims Boičenko lūdza pēc militāras palīdzības un humanitārā koridora izveidošanas, lai evakuētu 400 000 civiliedzīvotājus, kuriem aplenkuma rezultātā ir atslēgts siltums un elektrība, nav pieejams ūdens un beidzas pārtika.

5. marts

Dzīvojamo namu apšaudes rezultātā gāja bojā 18 mēnešus mazs puisītis.

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Mariupoles rajonā darbojās 49. armijas, 22. armijas korpusa un 7. gaisa desanta divīzijas daļas.

Mariupoles evakuācija tika atcelta, kur abas puses vainoja viena otru. ISW par vainīgo atzina Krieviju.

6. marts

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki veica pretuzbrukumu pie Mariupoles, kā rezultātā tika iznīcināta neliela KF militārās tehnikas daļa, kas pēc ISW vērtējuma būtiski neizmainīja situāciju šajā frontes daļā.

Evakuācija no Mariupoles tika atcelta pamiera laušanas rezultātā, kur abas puses vaino viena otru. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja konstatē, ka evakuācija tiek izjaukta jau otro dienu pēc kārtas.

7. marts

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka ukraiņu spēki atsita Krievijas karavīru mēģinājumu ieiet Starij Krimas rajonā. Vēl tika ziņots, ka 58. armijas, 19. motorizētajā strēlnieku divīzijā līdz trim bataljonu taktiskajām grupām (BTG) izdarīja pārgrupēšanu, lai veiktu uzbrukumu Mariupolei. Sociālajos tīklos bija liecības, kas norāda uz smagām cīņām pašā Mariupolē.

KF Aizsardzības ministrijā tika izziņots ar Ukrainas pusi nesaskaņots humanitārais koridors, pa kuru no 10:00 Mariupoles iedzīvotajiem tika piedāvāts izbraukt uz Krievijas kontrolēto teritoriju.

8. marts

Sociālajos tīklos bija liecības par karadarbības intensitātes pieaugumu Mariupoles iekšienē un piepilsētās.

DTR paziņoja par autoceļa ieņemšanu starp Mariupoli un Volnovahu.

Krievijas puse turpināja apsūdzēt Ukrainas spēkus humanitāro koridoru bloķēšanā. ISW šādas apsūdzības uzskata par melīgām.

9. marts

KF aviācijas uzlidojuma rezultātā tika sagrauta bērnu slimnīca Nr.3, kurā atradās dzemdību nams. Pēc Ukrainas puses aplēsēm tika ievainoti 17 cilvēki, kuru starpā arī medicīniskais personāls un dzemdētājas. Vēlāk tika ziņots par 3 cilvēku bojāeju, ieskaitot vienu bērnu. Uzlidojums tika veikts "klusuma" režīma laikā, par kuru iepriekšējā dienā paziņoja Krievijas puse. Pēc EDSO datiem uzbrukumā slimnīcai vainīga ir Krievijas puse. Kara situācija kopumā nemainījās.

10. marts

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka ukraiņu karavīri turpina sekmīgi aizstāvēties.

DTR paziņoja, ka izlauzās līdz "Azovstaļai" un pārņēma savā kontrolē vairākus Mariupoles kvartālus: Azovas, Naidenovkas, Ljapino un Vinogradaras.

Vairāki avoti norāda uz to, ka DTR 1. armijas korpuss pārdislocēja uz Mariupoli jauniesaucamos. Pilsētā turpinājās artilērijas apšaudes.

11. marts

Krievijas karaspēks veica vairākus nesekmīgus uzbrukuma mēģinājumus un turpināja Mariupoles apšaudi.

Ukrainas Aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Ukraina mēģina sarunāt humanitāro koridoru atvēršanu no pilsētas, taču Krievijas spēki turpina apšaudīt pilsētu arī oficiālo pārrunu laikā.

12. marts

Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Mariupoles austrumu piepilsētas, neprecizējot detaļas. Ukrainas spēki ap pusdienlaiku paziņoja par uzbrukuma atsišanu no Krasnajas Poļanas un Oļģinkas. Iepriekš tika ziņots, ka šīs apdzīvotās vietas bija ieņēmis Krievijas karaspēks.

Ukrainas vicepremjerministrs, reintegrācijas jautājumu ministrs pagaidu okupētajās teritorijās Irina Vereščuka ziņoja, ka no Zaporižjas uz Mariupoli dodas humanitārais konvojs.

13. marts

Mariupoles pilsētas dome ziņoja, ka no kara sākuma pilsētā ir 2187 bojā gājušie cilvēki. Pēdējā diennaktī pēc pilsētas domes datiem uz Mariupoli tika veikti 22 aviācijas triecieni, kuru rezultātā tika nomestas 100 aviācijas bumbas. Turpinās intensīva artilērijas apšaude pa pilsētas infrastruktūru.

Laikā līdz pusdienām Krievijas spēki ir ieņēmuši vairākas apdzīvotās vietas Mariupoles ziemeļos: Staromlinovku, Eigenevku, Paulovku un Jegorovku.

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka ukraiņu spēki ir atvairījuši uzbrukumus Volnovahai. Aizstāvji paziņoja par 15 Krievijas karavīru likvidāciju.

Irina Vereščuka ziņoja, ka humanitārais konvojs no Zaporižjas pagaidām paliek Berdjanskā. Plānots, ka tas līdz Mariupolei atbrauks 14. marta rītā.

14. marts

Krievijas spēki mēģināja vairākas reizes triecienā ieņemt Mariupoles austrumu daļu. Turpinājās pilsētas centra un ziemeļu daļas artilērijas apšaude. Aviācija aizvien biežāk savus uzdevumus veic pie pašas pilsētas. Tika ziņots par viena DTR Tautas milicijas vienības komandiera Tarasa Gordienko (segvārds "Klunijs") bojāeju.

Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs paziņoja, ka pie Mariupoles karo 5000 čečenu karavīru. Sociālie tīkli apstiprina čečenu klātbūtni.

Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka Mariupoles aplenkuma laikā ir bojā gājis virs 2500 civiliedzīvotāju. Irina Vereščuka ziņoja par to, ka humanitārās palīdzības kolona ir apturēta netālu no Berdjanskas, un vainoja Krievijas pusi melos par to, ka tā pilda vienošanos par humanitāro palīdzību Mariupolei.

Mariupoles pilsētas domes pārstāvis Andrejs Rempels ziņoja, ka 13:00 Krievijas spēki atvērs caurlaides punktu izbraukšanai no pilsētas virzienā uz Zaporižji caur Berdjansku, kā rezultātā vismaz 160 privātās automašīnas spēja pamest Mariupoli.

15. marts

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēkiem izdevās Mariupolē atvairīt spēcīgu ienaidnieka uzbrukumu, konkrētu vietu neprecizējot. Tika apgalvots, ka Krievijas puse zaudēja 150 karavīrus un 9 militārās tehnikas vienības. Vēl ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas artilērija un aviācija iznīcināja 12 Krievijas tehnikas vienības ap Mariupoli, un sakarā ar smagiem zaudējumiem Krievijas armijā vēlā vakarā Mariupoles rajonā ieveda papildspēkus no 810. jūras kājnieku brigādes. "Azovas" pulks ziņoja par Krievijas 22. atsevišķās gvardes īpašo operāciju brigādes vienas apakšvienības sagraušanu.

UBS, Ukrainas prezidents Zelenskis un vairāki ukraiņu ziņu kanāli paziņoja, ka izdevās likvidēt 150. motorizētās strēlnieku divīzijas komandieri, ģenerālmajoru Oļegu Mitjajvu, taču ISW nespēja no neatkarīgiem avotiem apstiprināt šo informāciju.

Tika paziņots, ka Krievijas spēki ieņēma Mariupoles apgabala intensīvās terapijas slimnīcu, bet tās pacientus saņēma par ķīlniekiem.

Mariupoles mēra padomnieks Pēteris Andrjuščenko aprēķināja, ka ir iznīcināts ap 80% dzīvojamā fonda, bet kopējais nogalināto civiliedzīvotāju skaits varētu sasniegt 20 000 cilvēku.

16. marts

KF Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka DTR spēkiem ir izdevies ieņemt Mihailovku, Stavku, Botmanku un Vasiljevku.

Ukrainas ģenerālštābs ap pusdienlaiku ziņoja, ka Krievijas spēki uzbruka Velikajai Novoselkai. ISW atzīmēja, ka ģenerālštābs nepaziņoja par uzbrukuma atvairīšanu, kas varētu norādīt uz uzbrukuma sekmīgu iznākumu, taču nevar arī pilnā mērā apstiprināt KF Aizsardzības ministrijas paziņojumus, kuri, pēc ISW teiktā, iepriekš daudzas reizes izrādījās nepatiesi.

Bombardēšanas laikā tika iznīcināta Doneckas apgabala akadēmiskā drāmas teātra ēka, kurā, pēc vietējās varas datiem, bija patvērušies no 1000 līdz 1200 civiliedzīvotāju. Sagruva ēkas centrālā daļa un ieeja bumbu patvertnē zem ēkas tika nobloķēta ar drupām. Ukrainas puse vainoja Krieviju apzinātā uzbrukumā civiliedzīvotāju patvertnei. KF Aizsardzības ministrija vainu neatzina, un bez jebkādiem pierādījumiem vainu novēla uz "Azovas" pulku, ka tas uzspridzināja ēku. EDSO uzskata, ka ēka tiešām tika pakļauta aviācijas uzbrukumam, un vērtē to kā kara noziegumu. Teātra abās pusēs bija divi lieli uzraksti — "Bērni". Ukrainas puse paziņoja, ka bombardēšanas rezultātā tika iznīcināts arī baseins "Neptūns", kurā no apšaudēm pārsvarā slēpās sievietes stāvoklī un mātes ar bērniem.

Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas prezidents Pēteris Maurers paziņoja, ka organizācijas misija atstāj Mariupoli, jo nevar turpināt savu darbību karadarbības dēļ.

17. marts

Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks "veic pilnīgu civilās infrastruktūras, dzīvojamā fonda un dzīvošanai svarīgu objektu iznīcināšanu".

18. marts

Krievijas spēki ieņēma administratīvās ēkas Mariupoles austrumu krastā. Pēc liecinieku ziņām pilsētas nomalēs darbojās Krievijas nacionālās gvardes čečenu spēki. Pilsētas ziemeļu daļā nopietnas militāras operācijas netika veiktas.

Prezidents Zelenskis paziņoja, ka no pilsētas evakuēja kopumā 35 000 cilvēku, bet drupu attīrīšanas laikā drāmas teātrī tika glābti ap 130 cilvēkiem. Glābšanas darbi tika turpināti.

19. marts

Krievijas spēki smagās kaujās turpināja ieņemt Mariupoli. Sākās kaujas pie metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ". Krievijas armija ar tankiem, artilēriju un raķetēm turpināja centralizētu civilo objektu apšaudi.

Irina Vereščuka paziņoja, ka pa humanitārajiem koridoriem dienas laikā Mariupoli atstāja 4128 cilvēki.

20. marts

KF un DTR spēki turpināja lēni virzīties uz priekšu, apšaudot pilsētu, izmantojot arī termobārisko munīciju. Krievijas puse arī apstiprināja, ka iepriekšējās dienās Mariupolē gāja bojā Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieks, 1. ranga kapteinis Andrejs Palijs.

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka krievu spēki nespēja pavirzīties un cieš smagus zaudējumus.

Sociālo tīklu lietotāji izanalizēja Ramzana Kadirova publicētos videomateriālus, un noskaidroja, ka čečenu spēki piedalās Mariupoles ieņemšanā.

Mariupoles pašvaldība paziņoja par uzlidojumu Mākslas skolai Nr.12, kurā, pēc pilsētas domes datiem, bija patvērušies ap 400 civiliedzīvotāju.

KF nacionālā aizsardzības vadības centra priekšnieks ģenerālpulkvedis Mihails Mizincevs izvirzīja ultimātu: visām ukraiņu militārpersonām, kas aizsargā Mariupoli, ir jānoliek ieroči, lai Krievijas puse atvērtu humanitāros koridorus. Tika paziņots, ka 21. martā no 10:00 līdz 12:00 pēc Maskavas laika padevušies karavīri bez ieročiem varēs atstāt Mariupoli pa saskaņotiem ar Ukrainas pusi koridoriem uz neokupēto valsts daļu, un pēc tam darbu pilsētā sāks humanitārās misijas. Tika apgalvots, ka "visiem ieročus nolikušajiem tiek garantēta droša izeja no Mariupoles un saglabāta dzīvība". Krievijas puse pieprasa "oficiālu rakstisku atbildi" līdz 21. martam 5:00 pēc Maskavas laika.

21. marts

Irina Vereščuka paziņoja, ka Kijiva nepieņem ultimātu "par Mariupoles atdošanu". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba vainoja Krievijas pusi par Mariupoles iedzīvotāju nosūtīšanu uz filtrācijas nometnēm.

ES augstais komisārs ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Krievijas karaspēka veikto Mariupoles iznīcināšanu nosauca par "liela mēroga kara noziegumu".

Ramzans Kadirovs apgalvoja, ka Krievijas nacionālās gvardes čečenu nodaļas vadītājs Adams Delimhanovs personīgi vada kadiroviešu operāciju, lai ieņemtu pilsētu, tai skaitā "Azovstaļ" teritoriju, kaut arī ISW atzīmēja, ka jau 10. martā bija paziņojums par "Azovstaļas" ieņemšanu. Kadirovs teica, ka čečenu kaujinieki veic drošu piesegšanu krievu spēkiem. Materiāli sociālajos tīklos apstiprina čečenu vienības pie pilsētas, taču neapstiprina, kādu lomu šīs vienības veic ielu kaujās.

22. marts

Kaujās gāja bojā Krievijas 810. jūras kājnieku brigādes komandieris, pulkvedis Aleksejs Šarovs.

Irina Vereščuka paziņoja, ka diennakts laikā uz Zaporožji no Mariupoles tika evakuēti 5926 cilvēki. Vēl viņa ziņoja, ka kolona no 11 autobusiem un 2 automašīnām, kas brauca uz Mariupoli, pie Mangušas ciema tika sagrābta; vadītāju un glābēju liktenis nav zināms.

23. marts

Mariupolē turpinājās smags ielu kaujas, Krievijas spēki pastiprināja pilsētas artilērijas apšaudi arī no karakuģiem.

Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pāvels Kiriļenko paziņoja, ka pilsētas mērs Vadims Boičenko bija spiests atstāt pilsētu sakaru trūkuma dēļ. Kiriļenko vainoja krievu armiju tīšā pilsētas infrastruktūras iznīcināšanā, lai piespiestu pilsētas vadību "pamest pilsētu, lai tā varētu strādāt cilvēku glābšanai". Zelenskis ziņoja, ka Mariupolē vēl atrodas 10 000 civiliedzīvotāju.

24. marts

Krievijas karaspēks iebruka Mariupoles centrā. Ukrainas puse apstiprināja, ka krievi ieņēma Dievmātes katedrāli. Vēl sociālo tīku lietotājiem izdevās noteikt dažu videomateriālā atspoguļotu ielu kauju lokāciju, kas arī apstiprināja Krievijas spēku ienākšanu pilsētas centrā. Daži videomateriāli apstiprināja arī čečenu vienību un jūras kājnieku dalību kaujās. Ramzans Kadirovs apgalvoja, ka čečenu kaujinieki paņēma savā kontrolē visu Mariupoles austrumu krastu.

Pilsētas varas iestādes ziņoja, ka Krievijas karavīri ar skaļruņiem māna palikušos iedzīvotājus, apgalvojot, ka it kā Zaporižja vairs nepieņem bēgļus, ukraiņu vara tos ir pametusi, bet Krievijas armija jau ir ieņēmusi Odesu. ISW uzskata, ka Krievijas spēki tiešām varēja mēģināt demoralizēt iedzīvotājus un Ukrainas aizstāvjus, lai piespiestu tos kapitulēt. Vēl pilsētas administrācija apgalvoja, ka ap 15 000 Mariupoles iedzīvotāju tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju. Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ap 6000 iedzīvotāju tika pārvietoti uz filtrācijas nometnēm, lai veiktu politisku spiedienu uz Kijivu.

25. marts

Tika ziņots, ka Krievijas partija "Vienotā Krievija" atvēra ofisu Mariupoles okupetajā daļā. Tika apgalvots, ka zem humanitārā štāba izkārtnes krievi izplata partijas reklāmu, Krievijas propagandu un sim kartes. Pilsētas domes pārstāvis arī ziņoja par 300 iedzīvotāju bojāeju, kas bija patvērušies drāmas teātra ēkā.

26. marts

Krievijas ziņu kanālos tika apgalvots, ka Krievijas spēki drīzuma "pārdalīs" pilsētu. Iespējams, runa bija par pilsētas pārdalīšanu austrumu un rietumu daļā. DTR paziņoja par savu policijas iecirkņu atvēršanu pilsētas okupētajā daļā.

Ukrainas ģenerālštābs pieminēja karadarbību Mariupolē, taču nekomentēja krievu spēku pēdējās veiksmīgās operācijas. ISW ziņoja, ka nevar neatkarīgi pārbaudīt Krievijas paziņojumus, taču tie saskan ar novērojamo situāciju.

27. marts

Krievu spēki turpināja uzbrukumu pilsētas centrālajā daļā, taču ISW nevar apstiprināt kaut kādas izmaiņas teritorijas kontrolē.

28. marts

Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja, ka Krievijas spēki ap pusdienlaiku ir pavirzījušies, taču ziņoja, ka pretinieks cieš lielus zaudējumus. ISW nevar apstiprināt kaut kādus Krievijas puses panākumus. Pēc Lielbritānijas militārā izlūkdienesta oficiālās relīzes Mariupoles centrs atrodas Ukrainas spēku kontrolē.

Irina Vereščuka paziņoja, ka Ukrainas puse drošības nolūkos neatvērs humanitāros koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai. Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja veikt atlikušās pilsētas iedzīvotāju daļas pilnīgu evakuāciju, atzīstot, ka pilsēta tiek okupēta.

29. marts

Uz intensīvu kauju fona DTR pārstāvji paziņoja par būtiskiem sasniegumiem, bet Ukrainas ģenerālštābs par koordinētu Ukrainas spēku aizsardzību.

Žuzeps Borels paziņoja, ka ES Konsultatīvās misijas pārstāvniecība Ukrainā tika pakļauta apšaudei no Krievijas spēku puses, taču cietušo nav.

30. marts

ISW nevar apstiprināt kaut kādas teritoriālas izmaiņas, taču ziņo, ka 150. motorizētā strēlnieku divīzija, domājams, cieš lielus zaudējumus. Vēl sociālajos tīklos tiek publicēti pierādījumi par termobārikās munīcijas pielietošanu pilsētā.

Oleksijs Arestovičs intervijā BBC paziņoja, ka Mariupolē ir sagrauts 90% ēku, bojā gājuši 5000 cilvēku, bet 170 000 iedzīvotāju joprojām atrodas pilsētā.

31. marts

DTR un LTR varas iestādes ziņo, ka DTR spēki piedalās Krievijas operācijās Mariupolē kopā ar Krievijas armiju. Bija arī publicēts videomateriāls, kurā, kā apgalvots, ir fiksēta Krievijas un DTR karavīru ieņemtā Ukrainas spēku bāze pilsētas centrā. ISW nevar neatkarīgi apstiprināt šo apgalvojumu.

Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigāde un citas apakšvienības veic Mariupoles "aizsardzību ielenkumā", taču Krievijas spēki turpina virzīties tālāk.

Šveices prezidents Injacio Kassis nosodīja neprecīzās civilo objektu apšaudes, tajā skaitā raķešu triecienus pa pamestajām Sarkanā Krusta noliktavām visa iepriekšējā mēneša laikā.

Aprīlis

1. aprīlis

Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas pārstāvis Juens Votsons paziņoja, ka uz Mariupoli dodas Sarkanā Krusta komanda deviņu darbinieku sastāvā ar trim automašīnām. Tika plānots izvest uz Ukrainas kontrolēto teritoriju kolonu, kuru sastāda ap 54 Ukrainas autobusi un nezināms daudzums privāto mašīnu.

Mariupoles mēra palīgs Petro Andrjuščenko apgalvoja, ka Krievijas spēki divas dienas bremzē humanitāro kravu piegādi pilsētas iedzīvotājiem.

Irina Vereščuka paziņoja, ka no Mariupoles uz Zaporižji dienas laikā ar privāto transportu evakuējās 631 cilvēks.

2. aprīlis

Maruiupolē turpinājās smagas ielu kaujas. ISW apstiprināja, ka Krievijas spēki Mariupoles centrā ieņēma UDD ēku. Pēc Oleksija Arestoviča apgalvojuma ukraiņu spēki spēs ilgu laiku nosargāt pašreiz ieņemtās pozīcijas.

I.Vereščuka paziņoja, ka no Mariupoles uz Zaporižji ar personīgo transportu nokļuva 765 cilvēki, bet no Zaporižjas līdz Melitopolei aizbrauca 17 autobusi, kuri pēc tam turpinās Mariupoles iedzīvotāju evakuāciju. Pēc dažu masu mēdiju ziņām pilsētā vēl ir palikuši līdz 150 tūkst. civiliedzīvotāju.

3. aprīlis

Pilsētā ir pazuduši sakari. Ukrainas ģenerālštābs un ISW uzskata, ka Krievijas spēki pašlaik gatavojas pilnīgai pilsētas ieņemšanai.

Mangušā, vadoties no satelītattēliem, bija konstatēti masu apbedījumi. Maxar Technologies kompānija, kas bija publicējusi attēlus, ziņoja, ka brāļu kapu izmēri mēneša laikā pakāpeniski palielinās, jo Krievijas spēki turpina izvest no Mariupoles ukraiņu līķus. Apbedījuma garums sastāda ap 340 metriem. Saskaņā ar Ukrainas puses apgalvojumiem, tur varētu būt apglabāti līdz 9000 Krievijas spēku upuriem.

4. aprīlis

ISW izteica pieņēmumu, ka Krievijas spēki cieš lielus zaudējumus uzbrukumos pilsētai. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki darbojas apstākļos, kad tiem tiek nodrošināts jaudīgs aviācijas un artilērijas atbalsts.

I.Vereščuka paziņoja par 100 Turcijas pilsoņiem, kas līdz šim atrodas aplenktajā Mariupolē. Mariupoles pilsētas mērs V.Boičenko paziņoja, ka ir iznīcināts 90% pilsētas infrastruktūras, 60% cietusi no tiešiem aviācijas un artilērijas triecieniem, 40% nav iespējams salabot. Vēl viņš paziņoja, ka Sarkanā Krusta kolonu no 7 autobusiem, kas brauca uz Mariupoli iedzīvotāju evakuācijai, Mangušā arestēja Krievijas armija.

5. aprīlis

ISW norādīja, ka Krievijas spēki veica intensīvu Ukrainas spēku pozīciju apšaudi ar artilēriju un bombardēšanu ar aviāciju "Azovstaļas" rūpnīcas apkārtnē.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas kolona tā arī neaizbrauca līdz Mariupolei: pēc savas atbrīvošanas organizācijas pārstāvji Mangušā satikās ar privāto mašīnu evakuācijas kolonu un pavadīja to līdz Zaporižjai. Evakuējās ap 1500 cilvēkiem.

Neskatoties uz to, ka ukraiņu spēki turpināja darboties pilsētā, DTR vadītājs Deniss Pušiļins par Mariupoles okupācijas administrācijas vadītāju iecēla pilsētas domes deputātu Konstantīnu Ivaščenko.

6. aprīlis

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas aviācija turpina bombardēt Maiupoli, turpinās ielu kaujas, bet pilsētas iedzīvotājiem nav pieejama humanitārā palīdzība, medicīnas pakalpojumi, ūdens un elektrība.

Mariupoles pilsētas dome apgalvoja, ka Mariupolē bojā gājušo Krievijas un DTR karavīru līķi tiek dedzināti mobilajās krematorijās, un ka militārās kontroles pārņemšanas grupas (группы зачистки) koordinē K.Ivaščenko. Pilsētas mērs V.Boičenko paziņoja, ka Krievijas aviācijas bombardēšanas rezultātā pilsētas slimnīcā Nr.1 dzīvi sadega 50 cilvēki, bet kopumā mēneša laikā gāja bojā ap 5000 cilvēki, tai skaitā ap 210 bērni.

I.Vereščuka paziņoja, ka diennakts laikā no Mariupoles un Berdjanskas privātajos auto kopumā izbrauca 3696 cilvēki.

7. aprīlis

DTR preses sekretārs Eduards Basurins paziņoja, ka Krievijas spēki "daļēji attīrīja" Mariupoles centrālo daļu, taču piebilda, ka kaujas turpinās ostas rajonā pilsētas dienvidrietumu daļā. ISW paziņoja, ka nevar no neatkarīgiem avotiem apstiprināt paziņojumu par teritorijas ieņemšanu, taču arī ziņojumus par kaujām pilsētas centrālajā daļā institūts nav fiksējis no 2. aprīļa.

Mariupoles mēra padomnieks P.Andrjuščenko atspēkoja apgalvojumu par to, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Mariupoles centru. Viņš apgalvoja, ka tie kontrolē tikai pilsētas ceturto daļu, ieskaitot Drāmas teātri un UDD štābu, taču tas nav viss "pilsētas centrs". Andrjuščenko norādīja uz to, ka Krievijas spēku videoierakstu lielākā daļa uzņemta Mariupoles nomalēs, un piebilda, ka ukraiņu spēki kontrolē Primorskas rajonu, Azovstaļas rajona austrumu krasta daļu, piekrasti pilsētas dienvidrietumos līdz pat Azovas jūrai, kā arī vairākas rūpnieciskās zonas.

Ukrainas ģenerālštābs un sociālo tīklu materiāli apstiprina to, ka ukraiņu spēki saglabā vismaz daļēju kontroli pār Mariupoles dienvidrietumu teritorijām.

8. aprīlis

Krievijas avoti apgalvoja, ka "Azovstaļas" teritorijā atrodas ap 3000 ukraiņu karavīru, kas apgāž Krievijas puses iepriekšējos paziņojumus par Mariupoles austrumu daļas pilnīgu ieņemšanu.

Ukrainas spēku publicētie videomateriāli apstiprina kaujas Mariupoles austrumos.

9. aprīlis

ISW paziņoja, ka Krievijas spēki kauju rezultātā ir guvuši nenozīmīgus sasniegumus.

10. aprīlis

Krievijas spēkiem izdevās pārdalīt pilsētu pa līniju no centra līdz piekrastei, atlikušos ukraiņu spēkus izolējot divos rajonos — Mariupoles ostā dienvidrietumu daļā un "Azovstaļas" teritorijā. Krievijas avotu videomateriāls apstiprina to, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši zvejas ostu rietumos no "Azovstaļas", kas savukārt pēc ISW domām apstiprina Krievijas spēku kontroli pār pilsētas centru.

Mariupoles mēra padomnieks P.Andrjuščenko paziņoja, ka Krievijas spēki izveido bloķēšanas posteņus (блокпосты) Mariupoles centrālajā un ziemeļaustrumu daļā pēc viņa domām, lai aizturētu vai nogalinātu Ukrainas pilsoņus, kas pretojas Krievijas okupācijai. Un vēl Andrjuščenko paziņoja, ka Krievijas spēki uzstāda krematorijas un rok brāļu kapus nogalinātajiem civiliedzīvotājiem, taču ISW nevarēja neatkarīgi apstiprināt šo paziņojumu.

Ārējās saites

• article about 11 year old Ukrainian gymnast Kateryna Dyachenko who was killed during shelling in Mariupol on 22 March, Yahoo! News UK.
• Video of recently evacuated Mariupol civilians speaking about desperate conditions in the city, endless shelling, mass casualties and people having mental breakdowns under siege, 8 April 2022, BBC News.
• Video of drone flyover of apartment buildings being bombed in Mariupol. News.com.au, The News Room, 15 March 2022.
• Video of tanks firing repeatedly on apartment buildings in Mariupol, civilians in hospital, woman crying for dead children. AP News, 12 March 2022.
• Video of aftermath, including injured pregnant woman being carried, after Russian airstrike on hospital in Mariupol, Ukraine. Sky News, 9 March 2022
• Video posted on Twitter by a Ukrainian soldier in Mariupol – of shelling and damage in the city. 5 March 2022.
• Video, Sergei Orlov, Deputy Mayor of Mariupol, alleges that on 5 March Russian forces targeted and shelled civilian gathering areas where people were preparing to evacuate the city. Channel 4 News, London.