Mihails Mizincevs
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mihails Mizincevs (krievu: Михаил Евгеньевич Мизинцев; dzimis 1962. gada 10. septembrī) ir Krievijas Federācijas ģenerālpulkvedis. Šobrīd dienē privātajā paramilitārajā "Vāgnera grupā".[1]
No 2022. gada 24. septembra līdz 2023. gada 27. aprīlim Mizincevs bija Krievijas Federācijas aizsardzības ministra vietnieks loģistikas jautājumos. Pirms tam bijis Krievijas Federācijas Bruņoto spēku vadības centra vadītājs.
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā viņš komandēja Krievijas armijas vienības, kas veica uzbrukumu Mariupolei. Uzbrukumu civilo objektiem Mariupolē dēļ (tai skaitā Mariupoles pilsētas teātrim un Mariupoles slimnīcas bombardēšana), iesaukts par "Mariupoles miesnieku".[2][3][4]
Militārā karjēra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mizincevs savu militāro karjēru sāka 1980. gadā Padomju armijā, un turpināja to arī pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos.
Sīrijas pilsoņu karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viņš bija atbildīgais par Krievijas bombardēšanas kampaņām Sīrijas pilsoņu karā, tai skaitā Halebas kaujā.[4] Mizincevs apvainots brutalitātē Halebas kaujas bombardēšanas laikā.[5] Par dalību Sīrijas pilsoņu karā, saņēmis Krievijas Federācijas medāļu "Par piedalīšanos militārajā operācijā Sīrijā".
Krievijas—Ukrainas karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā viņš komandēja Krievijas armijas vienības, kas veica uzbrukumu Mariupolei. Tiek ziņots, ka pats personīgi piedalījies kaujās. Viņu apsūdz vairākos kara noziegumos pret cilvēci. Starp apsūdzētājām ir arī Ukrainas cilvēktiesību juriste Oleksandra Matvičuka, kas paziņoja, ka Mizincevam, par kara noziegumiem, būtu jāstājas Starptautiskās krimināltiesas priekšā Hāgā.[2][3][4][6]
Mizincevs visas apsūdzības noraida, vainojot Ukrainas bruņotos spēkus "briesmīgas humanitārās katastrofas izraisīšanā", tāpat, apsūdzot Azovas bataljonu par slēpšanos Mariupoles drāmas teātra un slimnīcas ēkās. Viņš apsolījā arī "drošu izeju" visiem iedzīvotājiem no Mariupoles, ja tie brīvprātīgi padosies, taču, pēc bēgļu liecībām, daudziem Mariupoles iedzīvotājiem un Ukrainas karavīriem esot uzbrukts un tie ieslodzīti filtrācijas nometnēs.[7][8]
2022. gada 24. septembrī apstiprināts par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku vadības centra vadītāju.[9]
2023. gada 27. aprīlī Krievijas militārais korespondents Aleksandrs Sladkovs ar saziņas vietnes Telegram starpniecību apstiprināja, ka Mizincevs ir atlaists no aizsardzības ministra vietnieka loģistikas jautājumos amata. Krievijas militārais emuāru autors un propagandists Semjons Pegovs paziņoja, ka šī ir daļa no "vairāku vecāko ģenerāļu atlaišanas gadījumiem, kas, iespējams, saistīti ar Putina vizīti Ukrainā, kur frontes virsniekiem bija iespēja izskaidrot patieso situāciju".[10]
Sankcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mizincevam sankcijas ir piemērojušas tādas valstis kā Apvienotā Karaliste,[6][11] Japāna,[12] Jaunzēlande,[13] Kanāda, Šveice, Austrālija, Ukraina[14] un Eiropas Savienība.[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Former Russian defense minister joins Wagner PMC». Yahoo News (en-US). 2023. gada 4. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 5. maijs. Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ 2,0 2,1 Tom Ball. «'Butcher of Mariupol' inflicts brutality he learnt in Syria» (angļu). Sunday Times, 2022. gada 24. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ 3,0 3,1 Lee Brown. «Russian 'Butcher of Mariupol' blamed for worst Ukraine war atrocities». New York Post, 2022. gada 24. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 27. marts.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Tom Batchelor. «'Butcher of Mariupol' accused of ordering maternity hospital bombing six years after destroying Aleppo». The Independent. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 25. marts. Skatīts: 2022. gada 26. marts.
- ↑ Matt Murphy. «Dmitry Bulgakov: Putin fires deputy defence chief amid supply failures». The Guardian, 2022. gada 24. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. septembris. Skatīts: 2022. gada 25. septembris.
- ↑ 6,0 6,1 Ashley Cowburn. «Russian general dubbed 'butcher of Mariupol' among new list of sanctions announced by Liz Truss». The Independent, 2022. gada 31. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 31. marts.
- ↑ Alessandra Prentice. «Ukraine accuses Russia of firing rockets at convoy of Mariupol evacuees, wounding child». Reuters, 2022. gada 16. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 1. aprīlis.
- ↑ Peter Weber. «Russia is sorting Mariupol 'evacuees' at 'filtration camps,' based on social media posts, Ukrainians say». The Week, 2022. gada 21. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 29. maijs. Skatīts: 2022. gada 1. aprīlis.
- ↑ «Russian Deputy Defense Minister Removed From Office». RadioFreeEurope/RadioLiberty (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. septembris. Skatīts: 2022-09-24.
- ↑ «Rob Lee Twitter update about the firing of general Mizintsev». Twitter.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2023-04-27.
- ↑ «CONSOLIDATED LIST OF FINANCIAL SANCTIONS TARGETS IN THE UK». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 14. aprīlis. Skatīts: 2023. gada 16. aprīlis.
- ↑ «Japan adds more Russian people and organizations to sanctions list as Ukraine invasion drags on». 2023. gada 27. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. februāris. Skatīts: 2023. gada 7. februāris.
- ↑ «Russia Sanctions Regulations 2022». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 28. novembris. Skatīts: 2023. gada 11. februāris.
- ↑ «MIZINTSEV Mikhail Yevgenyevich - biography, dossier, assets | War and sanctions». sanctions.nazk.gov.ua (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 7. maijs. Skatīts: 2023-05-07.
- ↑ «Eur-lex.europa.eu:Beschluss (GASP) 2022/429 des Rates vom 15. März 2022 zur Änderung des Beschlusses 2014/145/GASP über restriktive Maßnahmen angesichts von Handlungen, die die territoriale Unversehrtheit, Souveränität und Unabhängigkeit der Ukraine untergraben oder bedrohen» [Eur-lex.europa.eu:Council Decision (CFSP) 2022/429 of 15 March 2022 amending Decision 2014/145/CFSP concerning restrictive measures in respect of acts which undermine or threaten the territorial integrity, sovereignty and independence of Ukraine]. June 2022. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. marts. Skatīts: 2023. gada 5. marts.