Matīšu draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Matīšu draudzes novads (1798).
Matīšu luterāņu baznīca (2000).

Matīšu draudzes novads (vācu: Kirchspiel St Matthiä) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes novads izveidojās pēc Sv. Mateja baznīcas (St. Matthäi, St. Matthiä) uzcelšanas. Pirms tam ietilpa Livonijas ordeņa mestram pakļautajā Burtnieku novada teritorijā, kas 1582. gadā bija iekļauta Livonijas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā. Tagadējo baznīcu Zviedru Vidzemes laikā 1687. gadā cēlis Rīgas būvmeistars Ruperts Bindenšū.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Matīšu draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wolmarschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1903).

Matīšu draudzes novadā 1782. un 1826. gadā bija šādas muižas:[1][2][3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 124–125. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.
  2. Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 133–134. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.
  3. H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 245. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 13. augustā.