Alojas draudzes novads
Izskats
Alojas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Allendorf) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes novads izveidojās 1534. gadā Rīgas arhibīskapijas Līvu galā, 1582. gadā iekļauts Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijas sastāvā, vēlāk Rīgas apriņķa sastāvā. Zviedru Vidzemes laikā 1695. gadā celta Alojas luterāņu baznīca, kas nodega 1768. gadā. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1776. gadā. Baltijas pārkrievošanas laikā 1895. gadā uzcelta Alojas Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīca.
Muižas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alojas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[1][2]
- Alojas mācītājmuiža (Pastorat Allendorf)
- Alojas muiža (Allendorf)
- Ungurpils muiža (Pürkeln mit Vogelsang)
- Puikules muiža (Puikel)
- Urgas muiža (Orgishof, Idelshof)
- Stakenberga vai Stāgelberga muiža (Eicenagern, Eikenangern)
- Vīķu muiža (Zarnau)
- Rozēnu vai Rozena muiža (Koddiak mit Staizel)
- Limšēnu muiža (Limschen)
- Tripatu muiža (Ramenhof mit Karolinen)
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Puikules muižas pils (2000)
-
Ungurpils muižas kungu māja (20. gs. sākums)
-
Vīķu muižas pils (2002)
-
Rozēnu muižas kungu māja (2011)
-
Alojas pareizticīgo baznīca (2003)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 370. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 106–110. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 246–247. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 138–143. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 106–110. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 246–247. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 3. augustā.
|