Maurīcijas pelēkā baltactiņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maurīcijas pelēkā baltactiņa
Zosterops mauritianus (J.F.Gmelin, 1789)
Maurīcijas pelēkā baltactiņa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaBaltactiņu dzimta (Zosteropidae)
ĢintsBaltactiņas (Zosterops)
SugaMaurīcijas pelēkā baltactiņa (Zosterops mauritianus)
Maurīcijas pelēkā baltactiņa Vikikrātuvē

Maurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae). Endēms Maurīcijai. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Lai arī suga sastopama visai bieži, ļoti maz ir zināms par tās dzīvesveidu.

Reinjonas pelēkā baltactiņa (Zosterops borbonicus) iepriekš tika klasificēts kā Maurīcijas pelēkās baltactiņas pasuga. Izdalītas kā atsevišķas sugas, abas tiek dēvētas arī par Maskarēnu baltactiņām.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcijas pelēkajai baltactiņai atšķirībā no citām baltactiņām nav balto gredzenu ap acīm
Maurīcijas pelēkās baltactiņas muguras lejas daļa ir balta

Maurīcijas pelēkā baltactiņa uzturas kā mežos, tā ciematu un pilsētu dārzos.[2] Sastopama gan zemienēs, gan kalnos, no jūras līmeņa līdz apmēram 800 m virs jūras līmeņa, izņemot neapmežotos apvidus.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcijas pelēkā baltactiņa ir neliels, ķauķim līdzīgs putns.[2] Ķermeņa garums 10,7—11,4 cm, svars tēviņam 7,7—10 g, mātītei 7,5—11 g.[4] Ķermeņa apspalvojums kopumā pelēks vai pelēkbrūns, mugurpusē pelēkāks un tumšāks nekā ķermeņa apakšpusē. Muguras lejas daļa un virsaste ir baltas, arī zemaste ir balta vai gandrīz balta. Atšķirība no citām baltactiņām Maurīcijas pelēkajai baltactiņai nav balto gredzenu ap acīm.[4] Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[5]

Šādi savu tikšanos ar Maurīcijas pelēko baltactiņu apraksta Džeralds Darels:[6]

"Pēkšņi zaros man virs galvas uzradās bariņš sīku, trauslu, zaļu briļļuputniņu ar palsas smilšu krāsas apļiem ap acīm un, kā īsti akrobāti vingrodami starp garajām skujām, meklējot sīkus kukainīšus, sāka varen uztraukti vīterot un čivināt. Es savilku lūpas un pasvilpoju augstā, smalkā tonī... Putniņi uz vietas pārtrauca vīterošanu un vakariņu ēsmas meklēšanu, salasījās ap mani un ņēmās mani vērot platām, "brillēs" ietvertām acīm."

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcijas pelēkā baltactiņa ir izteikts nometnieks. Tā ir sabiedriska, visu gadu uzturas nelielos bariņos, kuros ir apmēram 6—20 īpatņi. Galvenokārt barojas ar nektāru un kukaiņiem, bet pārtiek arī no maziem augļiem.[2][4] Kukaiņus uzlasa no lapām, zariem un citām augu daļām, reizēm ķer lidojumā.[5]

Ligzdošanas sezona ilgst no septembra līdz martam ar intensīvāko periodu no oktobra līdz decembrim.[4] Dējumā 2—3 gaiši zilas olas. Ligzda kausveida, vīta no smalkiem zāļu stiebriņiem.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills, white-eyes, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 3. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Birds Île Maurice • Rodrigues. Jacques de Spéville. ISBN 978-999493804-9, pages 26, 27
  3. The Birds of Africa: Volume VIII: The Malagasy Region
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Alive: Mauritius Grey White-eye (Zosterops mauritianus)
  5. 5,0 5,1 5,2 «Mauritius Encyclopedia: Grey White-Eye». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 25. novembrī.
  6. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Zinātne. Rīga. 1981

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]