Mcheta-Mtianeti
| Mcheta-Mtianeti | |
| მცხეთა-მთიანეთი | |
| — mhare — | |
.svg) Mchetas-Mtianeti atrašanās vieta Gruzijā
|
|
| Pārvaldes centrs | Mcheta |
|---|---|
| Valsts |  Gruzija
|
| Administratīvais iedalījums | 4 municipalitātes |
| Platība | |
| - Kopējā | 5 606 km² |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| - Kopā | 92 400 |
| - Blīvums | 16,5/km² |
| - Etniskais sastāvs | gruzīni (94,5%) azerbaidžāņi (2,4%) osetīni (1,4%) |
| - Konfesijas | pareizticīgie (96,1%) musulmaņi (2,4%) |
| Laika josla | UTC+4 (UTC+4) |
| ISO 3166 kods | GE-MM |
| Mājaslapa: www | |
 Mcheta-Mtianeti Vikikrātuvē
| |
Mcheta-Mtianeti (gruzīnu: მცხეთა-მთიანეთი) ir Gruzijas mhare valsts ziemeļaustrumos Lielā Kaukāza grēdā un tās dienvidu nogāzē. Tā ziemeļos robežojas ar Krieviju, austrumos — ar Kahetiju, dienvidos — ar Lejaskartliju un galvaspilsētu Tbilisi, dienvidrietumos — ar Iekšējo Kartliju. Mhares rietumu daļu kontrolē Krievijas atbalstītā separātiskā Dienvidosetija; tur izveidota Dienvidosetijas pagaidu administrācija. Lielākās pilsētas mharē ir Mcheta (administratīvais centrs) un Dušeti. Lielākā daļa iedzīvotāju ir gruzīni; pārstāvētas to etnogrāfiskās grupas kartlieši, kahetieši, pšavi, mohevi un hevsuri.
Geogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mhare ietver vēsturiskos Gruzijas novadus Erco-Tianeti, Mtiuleti, Hevi, Hevsureti, Pšaviju un Iekšējās Kartlijas austrumu daļu. Apvidus kalnains, galvenās grēdas ir Kartlijas grēda austrumos pie robežas ar Kahetiju. Lielā Kaukāza grēda šķērso mhares ziemeļu daļu; gandrīz visa Kazbegi un daļa Dušeti municipalitātes atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu pusē. Lielākās upes ir Kūra ar pietekām Aragvi, Ksani un Iori, kā arī Tereka. Mharē atrodas Gruzijas galvenais ziemas kūrorts Gudauri.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mcheta-Mtianeti.
| ||||||||||||||||||