Osetīni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Osetīni
Barry (capitaine). F. 17. Ossèthe (Ossète), Koban. Mission scientifique de Mr Ernest Chantre. 1881.jpg
Osetīns, 1881.
Visi iedzīvotāji
700 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Karogs: Krievija Krievija (558 515)
Karogs: Turcija Turcija (50 000)
Karogs: Gruzija Gruzija(39 426)
Karogs: Ukraina Ukraina (4830)

Karogs: Latvija Latvija (256)
Valodas
osetīnu
Reliģijas
galvenokārt pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
skiti, sarmati, alāni
Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām
Ossetian tribes.png

Osetīni (osetīnu: ирæттæ) ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā. Osetīni runā indoeiropiešu osetīnu valodā. Lielākā daļa osetīnu ir pareizticīgie, lai arī paralēli plaši tiek piekopti senču rituāli un pagāniskās paražas.

Osetīni esot cēlušies no alāniem, kuru priekšteči bija sarmati. Alāni esot izveidojuši valsti starp Donas un Volgas upēm, taču tā sabruka pēc 350. gada, kad tai uzbruka huņņi. 8. gadsimtā izveidojās jauna Alānijas karaliste, kas sabruka mongoļu uzbrukuma rezultātā. Alāni atkāpās no Donas upes rajona uz grūtāk iekarojamajiem Kaukāza kalniem, kur izveidojās ironi, digoroni, kudari un ceturtā grupa jasi, kas 13. gadsimtā pārcēlās uz Ungāriju.

Osetīnu nosaukums cēlies no gruzīnu izmantotā "osi", kuru pieņēma arī krievi. Pašiem osetīniem vēsturiski nebija vienota savas tautas nosaukuma, jo tie dalās divās lielās klanu grupās - ironos un digoronos. Ironi dalās tuālos un kudaros.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]