Rīgas Meža kapi

Meža kapu kompleksa karte

Jāņa Čakstes piemineklis

Rīgas Meža kapi ir 1913. gadā atklāti kapi Rīgā, kuri atrodas starp Mežaparku un Čiekurkalnu. Formāli sadalīti 1. Meža kapos (Aizsaules ielā 2) un 2. Meža kapos (Gaujas ielā 12).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Meža kapi tika izveidoti pēc pilsētas valdes lēmuma 1913. gadā, iesvētības ceremonija norisinājās 19. jūnijā. Jau vairākus gadus daudzas Rīgas luterāņu draudzes pilsētas valdei bija lūgušas ierādīt zemi jaunai kapsētai. Kapi tika iecerēti kā galvenie pilsētas kapi, aizstājot Lielos kapus, kas bija izveidoti 1773. gadā un jau bija pārpildīti.

Ainavu arhitekts Georgs Frīdrihs Kūfalts, sākotnējā projekta autors, iespaidojoties no tajā laikā veidotām kapsētām Vācijā, piedāvāja veidot kapus kā parku ar vienu centrālo aleju, dažām sānu alejām un daudziem nelieliem celiņiem, gar kuriem arī atrastos apbedījumi ar zemiem žogiem un nelieliem pieminekļiem. Jau sākotnēji tika iecerēts, ka kapsēta būs atklāta, bez atsevišķu dzimtu kapličām un augstiem žogiem.

Pirmais pasaules karš neļāva īstenot ieplānoto. Līdzās Meža kapiem sāka apbedīt karā kritušos kareivjus, kā rezultātā tika izveidots Rīgas Brāļu kapu memoriāls. Netika realizēts arī arhitekta Hansa Vernera lielās kapličas "Melnais krusts" oriģinālais projekts.^[1]

Pilnvērtīgi Meža kapi sāka attīstīties tikai pēc 1. pasaules kara, un tos labprāt izmantoja gandrīz visas Rīgas iedzīvotāju grupas. Tomēr vācbaltieši labprātāk turpināja apbedījumiem izmantot Lielos kapus. 1930. gados Meža kapu teritorija tika paplašināta, un izveidojās t. s. II Meža kapi. Tieši tur 1935. gadā pēc Eižena Laubes projekta tika uzbūvēta pirmā šim mēķim celtā kapliča. Līdz tam izvadīšanas ceremonijas notika speciāli pielāgotā administratīvajā ēkā, ko 1913. gadā uzbūvēja pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Tā joprojām fukcionē kā I Meža kapu kapliča.

Rīgas Meža kapi ir vieni no kultūrvēsturiski vērtīgākajiem kapiem Latvijā, kur vienkopus apskatāmi visdažādāko periodu un visdažādāko nozaru cilvēku apbedījumi, kā arī dažādu laikmeta tendenču un politisko režīmu atstātās pēdas kapsētas veidolā. Tāpat arī kapsētā atrodas neskaitāmi mākslinieciski vērtīgi kapu pieminekļi un memoriāli.

Kapsētas teritorija atrodami vairākas memoriālās skulptūras, kapu pieminekļi un memoriāli, ko izveidojusi pazīstami tēlnieki. Kapos apbedīti daudzi zināmi latviešu politiķi, sabiedriskie darbinieki, kā arī militārpersonas.