Aizsaules iela (Rīga)
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Aizsaules iela | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Ziemeļu rajons |
| Apkaime | Čiekurkalns |
| Garums | 618 m[1] |
| Segums | bruģis |
 Aizsaules iela Vikikrātuvē | |
Aizsaules iela Rīgā atrodas Ziemeļu rajonā, Čiekurkalna apkaimē. Tā ved no Gaujas ielas līdz Pirmajiem meža kapiem. No 19. un 20. gs. mijas Rīgas ielu sarakstā kā daļa no Milgrāvja ceļa, bet no 1913. gada kā ceļš uz kapiem, kurš posmā aiz Varoņu ielas turpinājās līdz Inčukalna ielai ar vārtiem norobežota kapu ceļa veidā. Ielas kopējais garums ir 618 metri.[1]
Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1913. gada 9. novembrī Meža kapu komisija lūdza pilsētas valdi nosaukt ielu, kas ved uz Meža kapiem, par Meža kapu ceļu un to apgaismot. 1913. gada 30. novembrī pilsētas valdes nolēma nosaukt ielu, kas ved no Pletenbergas ielas (tagadējā Gaujas iela) līdz Meža kapiem par Kapsētas prospektu un apgaismot ar lākturiem. 1932. gada 2. maijā iela nosaukta par Aizsaules ielu, Otrā pasaules kara laikā tai bija vācisks nosaukums Ewigkeitsstr., un savukārt 1950. gada 7. jūnijā tā pārdēvēta par Bērzu aleju. Nosaukums Aizsaules iela atjaunots 1990. gada 20. aprīlī.
Objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaujas un Aizsaules ielas stūrī atrodas 1939. gadā celtais lielais kiosks. Agrāk te bija smilšains laukums, ko apkārtnes puikas izmantoja sporta spēlēm. Uz ielas atrodas arī apbedīšanas pakalpojumu firma un Rīgas kapsētu pārvalde, kā arī Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas miršanas reģistrācijas sektors.
Raiņa kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Raiņa kapi atklāti un nosaukti Raiņa vārdā 1929. gada 15. aprīlī, kad tur apbedīts dzejnieks Jānis Rainis jeb īstajā vārdā Jānis Pliekšāns. Pie Raiņa kapa 1935. gadā uzcelts sarkana granīta piemineklis kura autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega. Raiņa kapu ieejas vārti celti 1929. gadā pēc arhitekta A.Birznieka projekta. Kapi tautā sākotnēji saukti par "bezdievju kapiem", jo 1925. gadā tur sāka apbedīt pie draudzēm nepiederošus aizgājējus.
Brāļu kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas Brāļu kapi atrodas starp Aizsaules un Varoņu ielām. Brāļu kapu skulpturālais ansamblis izbūvēts no 1924. gada līdz 1936. gadam.
I Meža kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zeme kapu izveidošanai Mežaparka dienvidu daļā piešķirta 1910. gada 29. decembrī. 1912. gadā tā sadalīta nomā septiņām Rīgas draudzēm. Pie Aizsaules ielas atradās Sv.Ģetrūdes draudzes, Sv.Jēkaba draudzes, kā arī Doma un Reformātu draudzes kapi. 30. gadu otrajā pusē visa šī zeme kļuva par Rīgas pilsētas īpašumu. Pēc arhitekta Georga Kūfalta ieceres kapi izveidoti kā parks ar galveno aleju, sānu alejām un līkumoties celiņiem starp tām. Meža kapu kapliča un administratīvā ēka uzcelta 1913. gadā. I Meža kapi ir izcils dārzu mākslas un memoriālās celtniecības piemineklis.
Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Pa pašu Aizsaules ielu sabiedriskais transports nekursē, taču nokļūt līdz tai var ar vairākiem sabiedriskajiem transportiem.
- 11. maršruta tramvajs, kas kursē Stacijas laukums—Mežaparks.
- 9. autobusu maršruts, kas kursē Abrenes iela—Mežaparks.
- 48. autobusu maršruts, kas kursē Pļavnieku kapi—Sarkandaugava.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.