Meca
| Meca | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Metz | |||
|
Pilsētas centrs Place du Général de Gaulle Žorža Pompidū centra filiāle Mecas dzelzceļa stacija | |||
| |||
  Meca  Meca  Meca | |||
| Koordinātas: 49°02′58″N 6°29′19″E / 49.04944°N 6.48861°EKoordinātas: 49°02′58″N 6°29′19″E / 49.04944°N 6.48861°E | |||
| Valsts |
.svg){kind=small} Francija | ||
| Reģions | Grandesta | ||
| Departaments | Mozele | ||
| Apgabals | Mecas apgabals | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 41,94 km2 | ||
| Augstums | 179 m | ||
| Maks. augstums | 358 m | ||
| Min. augstums | 162 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 122 572 | ||
| • blīvums | 2 776,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 57000; 57050; 57070 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Meca Vikikrātuvē | |||
Meca (franču: Metz, izrunā: /mɛs/) ir pilsēta un komūna Francijas ziemeļaustrumos, Grandestas reģionā, Mozeles departamenta administratīvais centrs. Pilsēta atrodas netālu no Vācijas un Luksemburgas robežas. No 1982. līdz 2015. gadam bija Lotringas reģiona administratīvais centrs. Cauri Mecai tek Mozeles upe. 2023. gadā pilsētā dzīvoja vairāk nekā 120 tūkstoši iedzīvotāju. 2018. gadā tika izveidota Mecas metropole, kurā bez Mecas ietilpst vēl 43 komūnas. Mecas metropolē dzīvo aptyveni 370 tūkstoši iedzīvotāju.
Pilsēta ir slavena ar gotisko Senetjēnas katedrāli un Vācijas Impērijas laikā izbūvēto rajonu dzelzceļa stacijas apkārtnē.[2] 2010. gadā tika atvērta Žorža Pompidū centra filiāle.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Meca ir viena no vecākajām Francijas pilsētām, tā sāka veidoties pirms 3000 gadiem, kad tā bija ķeltu apmetne. Vēlāk tā bija arī gallu apmetne ar nosaukumu Mediomatrici. Senās Romas laikos zināma ar latīņu nosaukumu Divodurum Mediomatricorum un bija iekļauta Romas provincē Belgika. 1. gadsimtā romieši uzbūvēja Lielo Mecas teātri, kas spēja uzņemt 25 tūkstošus skatītāju. 245. gadā šajā apvidū iebruka alemaņi, kas radīja prasību izveidot vēl stiprākus nocietinājumus. 297. gadā Belgikas provinces administatīvais centrs tika pārcelts no Reimsas uz Trīri, kas atrodas tuvāk Mecai, līdz ar to Meca saimnieciski strauji attīstījās. Ap šo laiku izveidojās Mecas bīskapija. 451. gadā Mecā iebruka huņņi Atilas vadībā, kā rezultātā pilsēta tika stipri nopostīta. Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma pilsētas nosaukums nomainījās uz Mettis.
511. gadā nomira franku valdnieks Hlodvigs I. Viņa vecākais dēls Teodorihs I mantoja zemi, kas kļuva par Austraziju. Meca kļuva par šīs zemes administratīvo centru. Austrazija pastāvēja līdz 8. gadsimtam, kad tā nonāca Vidusfranku valsts sastāvā. No 1234. līdz 1552. gadam bija Mecas republikas centrs. Pēc tam nonāca Francijas Karalistes sastāvā. No 1871. līdz 1919. gadam bija daļa no Vācijas Impērijas, bet Otrā pasaules kara laikā nonāca Trešā reiha pakļautībā.
Sports
[labot | labot pirmkodu]Pilsētu Francijas futbola 1. līgā pārstāv futbola klubs FC Metz, kurš divreiz ir izcīnījis Francijas kausu. No profesionālajām sporta komandām pilsētu pārstāv vēl regbija klubs Rugby club de Metz un rokasbumbas komanda Metz Handball.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Populations de référence 2023.
- ↑ «Why you should discover Metz in Lorraine». frenchmoments.eu (angļu). French Monuments. Skatīts: 20201. gada 20. janvārī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meca.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|