Mencveidīgās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mencveidīgās
Gadiformes (Goodrich, 1909)
Atlantijas menca (Gadus morhua)
Atlantijas menca (Gadus morhua)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
MegaklaseKaulzivis (Osteichthyes)
VirsklaseStarspurzivis (Actinopterygii)
KlaseStarspures (Actinopteri)
ApakšklaseModernās kaulzivis (Neopterygii)
InfraklaseĪstās kaulzivis (Teleostei)
DivīzijaMencas un makšķerniekzivis (Paracanthopterygii)
KārtaMencveidīgās (Gadiformes)
Mencveidīgās Vikikrātuvē

Mencveidīgās (Gadiformes) ir viena no mencu un makšķerniekzivju divīzijas (Paracanthopterygii) kārtām, kas apvieno 15 zivju dzimtas.[1] Pazīstamākās no tām ir mencu un vēdzeļu dzimtas. Lielākā daļa ēdamo zivju sugu pieder šai kārtai.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēdzele (Lota lota) ir vienīgā mencveidīgā zivs, kas mājo saldūdens tilpēs

Tās sastopamas jūrās visā pasaulē un lielākā daļa mājo vēsos vai mēreni silto sūdeņos. Tropu ūdeņu sugas parasti uzturas lielā dziļumā. Tikai viena suga mājo saldūdens tilpēs — vēdzele (Lota lota), lai gan dažas sugas mēdz iepeldēt un ir sastopamas upju grīvās.[2]

Baltijas jūrā un Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopamas 3 mencveidīgo zivju sugas: Atlantijas menca (Gadus morhua), jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) un vēdzele.[3][4][5] Vēdzele sastopama arī vairākumā upju un daudzos ezeros.[5] Reti ieceļotāji Baltijas jūrā ir merlangs (Merlangius merlangus), pikša (Melanogrammus aeglefinus), pollaks (Pollachius pollachius) un saida (Pollachius virens).[6]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantijas menciņa (Bregmaceros atlanticus)
Grenadiers (Coryphaenoides leptolepis)
Heks (Merluccius merluccius)

Mencveidīgajām zivīm vēdera spuras (ja tādas ir) atrodas ķermeņa priekšgalā, apmēram zem rīkles, zem krūšu spurām vai tām priekšā. Tikai dažos gadījumos vēdera spuras ir aiz krūšu spurām — pātagastu dzimtas (Macrouridae) zivīm. Kopumā spurām nav asi stari. Lielākai daļai sugu ir garas muguras un anālās spuras. Zvīņas cikloīdas, reti ar zobiņiem maliņā. Peldpūslis ir bez pneimatiskā kanāla, bet melnajām menciņām (Melanonidae) peldpūšļa nav vispār.[7]

Ķermeņa lielums atkarībā no sugas var būt ļoti dažāds.[2] Mazākās ir menciņas (Bregmacerotidae), kuru mazākie pieaugušie īpatņi nepārsniedz 7 cm lielumu,[8] bet lielākā ir Atlantijas menca, kas var sasniegt 2 m garumu.[9]

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem zivju sistemātikā ieviestas ievērojamas izmaiņas. Saskaņā ar 2016. gada sistemātiku mencveidīgo kārtā ir 15 dzimtas. Vairākas kādreizējās apakšdzimtas un ģintis ieguvušas dzimtas statusu. Bet vēdzeļu dzimta ir likvidēta un dzimtas ģintis pievienotas mencu dzimtai.[1] Šajā rakstā vēdzeļu dzimta saglabāta kā atsevišķs taksons, tā kā vairāki autoratīvi avoti vēdzeļu dzimtu joprojām izdala kā atsevišķu vienību.[10]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mencveidīgo kārta (Gadiformes)[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]