Pikša

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pikša
Melanogrammus aeglefinus
(Linnaeus, 1758)
Pikša
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaMencveidīgās (Gadiformes)
DzimtaMencu dzimta (Gadidae)
ĢintsPikšas (Melanogrammus)
SugaPikša (Melanogrammus aeglefinus)
Sinonīmi
  • Gadus aeglefinus
  • Morhua aeglefinus
  • Aeglefinus linnei
Pikša Vikikrātuvē

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).[1] Sastopama Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un pieguļošajās jūrās.[2] Pikša ir nozīmīgs zvejas objekts.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pikša sastopama Atlantijas okeāna krastos gan austrumos, gan rietumos. Tomēr ziemeļaustrumu reģionā dzīvo lielākā daļa pikšu. Eiropas piekrastēs tā sastopama no Portugāles līdz Islandei, Špicbergenai un Novaja Zemļai Ziemeļu ledus okeānā.[3][4] Mājo arī Skagerakā un Kategatā.[3] Lielākās pikšu populācijas sastopamas uz ziemeļiem no Lamanša, bet visapdzīvotākās ir Ziemeļjūra, Fēru salu un Islandes piekrastes un Norvēģijas krasti. Ziemeļamerikas pusē pikša izplatīta, sākot ar Grenlandes rietumkrastiem un beidzot ar Haterasas ragu. Lielākā rietumreģiona populācija mājo pie Keipkodas pussalas un Grandbankas.[5]

Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no lielākajām pikšu populācijām mājo pie Lielbritānijas krastiem
Pirmā muguras spura pikšai ir augsta un trīsstūrveida

Pikša Baltijas jūras rietumdaļā ir samērā reta, bet austrumdaļā ļoti reta ieceļotāja. Ir ziņas, ka Latvijas piekrastē noķerta 1951. gadā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pikša ir vidēji liela vai liela jūras zivs. Ķermeņa garums līdz 76 cm, svars 4,5 kg. Rekordliels īpatnis tika noķerts pie Islandes, tā ķermeņa garums sasniedza 112 cm, svars 16,8 kg. Visbiežāk pikša ir apmēram 35 cm gara.[2][3]

Pikšai ir vārpstveida ķermenis, maza galva ar samērā lielām acīm. Augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli, uz kura atrodas ļoti īss tausteklis. Mute relatīvi neliela.[2][3] Pikšai ir trīs, viena no otras pilnīgi atdalītas, muguras spuras un divas anālās spuras. Pirmā muguras spura augsta, trīsstūrveida, ar 14—17 mīkstiem stariem. Otrai muguras spurai ir 20—24 mīksti stari, trešajai 19—22. Pirmajai anālajai spurai 21—25 mīksti stari, otrajai 20—24.[6] Sānu līnija tumša, arī uz galvas redzamas sānu līnijas poras. Mugura tumša, zaļganbrūna, sāni gaišāki, vēders balts. Starp krūšu spuras pamatni un sānu līniju melns, noapaļots plankums.[2][3]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pikša ir bentiska jūras zivs, sastopama 80—200 m dziļumā virs akmeņainas, grantainas, smilšainas vai ar gliemežvākiem bagātas grunts. Parasti uzturas ūdenī, kura temperatūra ir 4—10 °C. Barošanās migrācijas nelielas — sākot ar trešo vai ceturto dzīves gadu pikša vasarā dodas krasta virzienā, rudenī — jūras virzienā.[2][3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barojas ar bentiskajiem organismiem: vēžveidīgajiem, adatādaiņiem, gliemjiem, tārpiem, sīkām zivīm, piemēram, smilšu gardegunēm, moivām, siļķēm un hekiem. Mazuļi barojas ar airkājvēžiem.[2][3]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību pikša sasniedz 5—6 gadu vecumā, sasniedzot 47 cm garumu. Nārsta migrācijas tālas. Nārsto no februāra līdz jūnijam, galvenokārt laikā no marta līdz aprīlim 100—150 m dziļumā pie ūdens temperatūras 6—10 °C un sāļuma 35 PSV. Mātītes auglība 0,1—1,8 milj. ikru. Nārsts porcijveida. Ikri un kāpuri pelaģiski. Mazuļi slēpjas zem medūzām. Mazuļi uz bentisku dzīvesveidu pāriet pirmajā gadā, sasniedzot 15 cm garumu.[2][3] Pikša var sasniegt 20 gadu vecumu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Fish Base: Genus: Merlangius
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Fish Base: Melanogrammus aeglefinus (Linnaeus, 1758) Haddock
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 3,9 Latvijas Daba: Pikša
  4. Daniel M. Cohen; Tadashi Inada; Tomio Iwamoto & Nadia Scialabba, eds. (1990). VOL. 10 Gadiform Fishes of the World (Order Gadiformes) An Annotated and Illustrated Catalogue of Cods, Hakes, Grenadiers and other Gadiform Fishes Known to Date (PDF). Food and Agriculture Organization of the United Nations. pp. 54–55. ISBN 92-5-102890-7.
  5. FAO: The Haddock
  6. Fishes of the Gulf of Maine: Haddock Melanogrammus aeglefinus (Linnaeus) 1758

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]