Jūrasvēdzele

Vikipēdijas lapa
Jūrasvēdzele
Enchelyopus cimbrius (Linnaeus, 1766)
Jūrasvēdzele
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaMencveidīgās (Gadiformes)
DzimtaVēdzeļu dzimta (Lotidae)
ĢintsČetrtauksteļu jūrasvēdzeles (Enchelyopus)
SugaJūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius)
Sinonīmi
  • Motella cimbrius
  • Onos cimbrius
  • Rhinonemus cimbrius
Jūrasvēdzele Vikikrātuvē

Jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) zivju suga, kas ir vienīgā suga četrtaustekļu jūrasvēdzeļu ģintī (Enchelyopus).[1] Tās gaļa ir ēdama un ir garšīga, taču mazā skaita dēļ zveja nav izdevīga. Jūrasvēdzele ir mencu barības objekts.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasvēdzele sastopama Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Okeāna rietumdaļā tā mājo no Meksikas līča ziemeļiem līdz Ņūfaundlendai un Grenlandes rietumiem. Okeāna austrumdaļā — Eiropas piekrastēs no Biskajas līča līdz Islandei un Barenca jūras rietumdaļai.[2][3] Izolēta populācija mājo arī pie Baltā raga pussalas Mauritānijā un retos gadījumos to var novērot Tālajos Austrumos.[3]

Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā jūrasvēdzele mājo jūras rietumdaļā līdz Somu līča rietumdaļai un Botnijas līcim. Pie Latvijas sastopama rietumu piekrastēs. Jūrasvēdzele galvenokārt uzturas jūras centrālajā daļā, īpaši pavasarī, uz dūņainām gruntīm dziļāk par 80—100 m. Vietām sastopama bieži.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā muguras spura reducējusies līdz vienam staram

Jūrasvēdzele ir neliela vai vidēji liela zivs. Tās ķermeņa garums pieaugušiem īpatņiem parasti ir 15—30 cm. Lielākie īpatņi sasniedz 41 cm, bet Baltijas jūrā 36 cm.[2][3]

Ķermenis iegarens ar divām muguras spurām un vienu anālo spuru. Pirmā muguras spura reducējusies līdz vienam garam staram. Aiz tā seklā rievā seko īsu, smalku pavedienveida staru rinda (apmēram 50). Otrā muguras spura gara (ar 45—53 stariem), tā gandrīz sasniedz astes spuru. Arī anālā spura gara (ar 39—43 stariem), tikai nedaudz īsāka kā muguras spura. Astes spura ovāla, noapaļota. Vēdera spuras īsas, noapaļotas ar 5—7 stariem. Galva neliela ar platu muti. Augšžoklis izbīdīts uz priekšu, strups. Jūrasvēdzelei ir 4 gari taustekļi: viens uz apakšžokļa, viens augšlūpas centrā un divi katrā pusē pie ārējās nāss malas. Sānu līnija ķermeņa priekšdaļā izliekta uz augšu.[2][3][4]

Muguras krāsa no pelēkbrūnas līdz sarkanbrūnai, tumšu dzeltenzaļu olīvkrāsas toni ieskaitot, sāni pelēcīgi, vēders balts ar zilganpelēku nokrāsu un brūniem punktiņiem. Uz sāniem, otrās muguras spuras un anālās spuras var būt tumši plankumi.[2][4]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasvēdzele ir bentiska jūras zivs. Sastopama 20—130 m dziļumā. Retos gadījumos to var novērot seklos piekrastes ūdeņos (īpaši ziemā). Galvenokārt uzturas uz dūņainām gruntīm, arī pie relatīvi zema ūdens piesātinājuma ar skābekli (līdz 1 ml/l). Tās uzvedība pētīta maz. Veic lokālas migrācijas krasta virzienā rudenī, no krasta atpakaļ uz jūru — pavasarī.[2][4]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasvēdzele ir bentofāgs. Barojas ar bentiskajiem vēžveidīgajiem (galvenokārt ar garnelēm) un tārpiem, retāk ar plekstveidīgo zivju kāpuriem.[2][3][4]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrasvēdzele nārsto jūras ieplakās (ne dziļāk par 140 m[3]) no marta līdz augustam. Ikri un kāpuri pelaģiski, brīvi peldoši. Auglība ap 500 000 ikru.[2][4] To diametrs 0,66—0,98 mm. Ikri veiksmīgi attīstās, ja ūdens temperatūra ir 13—19 °C. Kad izšķiļas kāpuri, tie ir 2 mm gari, bet ātri sasniedz 10 mm garumu un tiem jau ir garā muguras spura. Kad jaunā jūrasvēdzele sasniedz 17—20 mm garumu, tai ir jau redzama pirmā muguras spura (garais stars), pēc kura sugu var jau identificēt.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]