Medus (dzēriens)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Miestiņš)
Jump to navigation Jump to search
Lietuvā rūpnieciski ražota medus dzēriena pudeles
Burkā raudzēts apelsīnu un rozīņu miestiņš

Medus (lietuviešu: midus) ir raudzēts medus dzēriens. Dzērienu, kam pirms raudzēšanas papildus medum pievienoti arī citi cukura avoti, piemēram, iesals, augļi un/vai ogu sulas, sauc par miestiņu (no vārda „maisīt”).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākā rakstiskā liecību par medus dzērienu Latvijas teritorijā atrodama Indriķa hronikā, kurā rakstīts, ka 1198. gadā no kristietības atteikušies Ikšķiles lībieši pirms tam izvārījuši medu, kopīgi iedzēruši un apspriedušies.[2]

Vēlāk „medus ūdeni”, aprakstot latviešu virtuvi, 17. gadsimtā pieminēja vācu literāts Rozins Lentilijs: „Medus ūdens ir kurzemnieku parastais dzēriens. To vāra divējādā veidā: viens ar savu ļoti patīkamo skaidrumu nebūt neatpaliek spāniešu vīnam pakaļ. Tas ir salds un reibinošs dzēriens. Otrs krāsas ziņā sacenšas ar alu.”[3]

17. gadsimtā medu mūsdienu Latvijas teritorijā sāka izspiest lētākais miežu alus, jo mežu izciršanas dēļ samazinājās meža dravu skaits, kā arī saruka luteriskās baznīcas pieprasījums pēc vaska svecēm, kas izraisīja medus cenas pieaugumu. Šajā laikā arī sāka parādīties prakse medu pievienot jau norūgušam alum, iegūstot tā saukto „medoto alu”. Medu turpināja darīt un dzert līdztekus alum līdz 18. gadsimtam, kad sāka izplatīties degvīna dedzināšana.[2][1]

Gatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. un 18. gadsimtā pierakstītajās medus receptēs medus un ūdens attiecība ir dažāda — no 1:6 līdz pat 1:2. Pirmajā gadījumā raugs pārraudzētu visu cukuru, un šādam medum būtu aptuveni 7% etanola, bet garša — sausa un sīva, savukārt otrajā gadījumā pēc rūgšanas beigām medum būtu ap 10% etanola un saglabātos aptuveni 25% medus cukura, sniedzot dzērienam saldu garšu.[1]

Medus sajaukts ar ūdeni un vārīts, nosmeļot putas. Tā kā tolaik medus bija pieejams tikai no savvaļas bitēm, dzērienu vārīja kopā ar visām bitēm, vaska šūnām un citām stropa sastāvdaļām, ko nokāsa vārīšanas laikā un/vai pirms rauga pievienošanas vai pārliešanas pārvadāmajā traukā. Medus raudzēšana ilga no 2—3 nedēļām, un dzērienu visticamāk nedzēra, iekams tas nebija pilnībā norūdzis.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Medus, medalus un miestiņš». Labietis. Skatīts: 2017. gada 24. decembrī.
  2. 2,0 2,1 Sarmīte Kolāte. «Pēc latviskā alus uz Latgali». Diena, 2017. gada 23. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 24. decembrī.
  3. Tulkojuma fragmenti no latīņu valodas: Arnis Radiņš. Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē. Rīga: Neputns, 2012. — 338 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]