Dons Migels de Servantess Saavedra (spāņu: Don Miguel de Cervantes Saavedra, izrunā: /miˈɣel de θerˈβantes saˈβeðɾa/; dzimis, iespējams, 1547. gada 29. septembrī, miris 1616. gada 23. aprīlī
pēc Gregora kalendāra) bija kastīliešu rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs. Viņa slavenākais darbs ir "Dons Kihots", ko uzskata par pirmo moderno romānu un vienu no nozīmīgākajiem darbiem literatūras vēsturē. M. de Servantesa ietekme uz spāņu valodu ir bijusi tik liela, ka ir ieviesies termins "Servantesa valoda".
Dzimis 1547. gadā Alkala de Enaresas pilsētā ķirurga Rodrigo de Servantesa (1509–1585) un viņa sievas Leonoras de Kortinas (1520–1593) ģimenē.
Studēja teoloģiju Salamankas un Madrides universitātēs, iepazinās ar Aristoteļa un Roterdamas Erasma rakstiem. 1569. gadā viņš pārcēlās uz Romu, kur bija vēlākā kardināla Džulio Akvavivas (1546–1574) sulainis, bet drīz vien iestājās Spānijas jūras kara flotes dienestā Neapolē.
1571. gadā Migels de Servantess piedalījās Lepanto kaujā pret Osmaņu impērijas kara floti, kurā guva trīs šautas brūces, divas krūtīs, vienu kreisajā rokā vai apakšdelmā, kā rezultātā viņa kreisā roka tika neatgriezeniski paralizēta. 1575. gadā Servantess atvaļinājās no dienesta un devās uz dzimteni, bet pie Katalonijas krastiem kuģi sagrāba korsāri un viņš piecus gadus pavadīja gūstā Alžīrā, 1580. gadā atgriezās Spānijā un no 1580. līdz 1582. gadam piedalījās Spānijas karagājienos uz Portugāli un Azoru salām.
1585. gadā Servantess publicēja romānu Galateja. Finansiālu problēmu dēļ viņš strādāja par pārtikas preču tirgotāju, bet vēlāk kļuva par nodokļu ievācēju. 1605. gadā, dzīvodams Valjadolidā, viņš izdeva romānu "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots". 1607. gadā pārcēlās uz Madridi, kur nodzīvoja līdz dzīves beigām. Atlikušo deviņu dzīves gadu laikā Servantess kļuva par slavenu rakstnieku. 1613. gadā publicēja "Parauga noveles" (Novelas ejemplares), 1614. gadā — "Ceļojums uz Parnasu" (Viaje al Parnaso), bet 1615. gadā izdeva "Dona Kihota" otro daļu.[1]