Mihails Eizenšteins

**Mihails Eizenšteins**
Mihails Eizenšteins
Dzimis	1867. gada 5. septembrī; Bila Cerkva, Kijivas guberņa (tagad Ukraina)
Miris	1921. gada 1. jūlijā (53 gadu vecumā); Berlīne, Veimāras Republika, tagad Vācija
Nozares	būvinženierija, arhitektūra
Mākslas virziens	Jūgendstils

Mihails (Moše) Eizenšteins (1867—1921) bija Krievijas Impērijas ierēdnis un būvinženieris, kurš kopš 1897. gada darbojās Rīgas pilsētbūvē. Viņa dēls ir padomju kinorežisors Sergejs Eizenšteins.

Dzīvesgājums

Dzimis 1867. gadā Bila Cerkvā, Ukrainas ebreju tirgotāja Joša (Josifa) Aizenšteina un viņa sievas Dinas-Civjas ģimenē,^[1] lai gan atrodami atšķirīgi viedokļi par viņa izcelsmi.^[2]^[3] Pats sevi identificēja kā vācbaltieti.

1887. gadā viņš pabeidza mācības Kijivas reālskolā un sāka studijas Pēterburgas Civilinženieru institūtā, kuras absolvēja 1893. gadā un tika norīkots darbā Baltijas valsts īpašuma pārvaldē Rīgā. 1897. gadā viņš apprecējās ar Jūliju Koņecku un pārgāja pareizticībā, 1898. gadā viņiem piedzima dēls Sergejs. No 1901. līdz 1911. gadam pēc viņa projektiem Rīgas Jaunajā pilsētā un Maskavas forštatē uzcēla vairākus jūgendstila namus.

1912. gadā viņš izšķīra laulību un Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz Tērbatu, kur darbojās kā pilsētas arhitekts. 1916. gadā Mihails Eizenšteins uzrakstīja savas dzimtas vēsturi, pēc paaugstināšanas par īsteno valsts padomnieku 1917. gada februārī saņēma muižnieka titulu un ģerboni.^[4]

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā bija Balto armijas inženieris, 1920. gadā apprecējās ar Elizabeti Mihelsoni, emigrēja uz Berlīni, kur mira 1921. gada 1. jūlijā.

Projektētie nami

Slavens ar saviem jūgendstilā projektētajiem namiem. Viņa projektiem raksturīga dekorativitāte, neparastas logu ailu formas, lieli sieviešu galvu apveidi, spilgtu glazētu ķieģeļu vai keramikas plākšņu ielaidumi, stikla un metāla plāksnītes, lieki augšējie stāvi u.tml. Rīgā Eizenšteins daudz darbojies Alberta, Strēlnieku un Elizabetes ielu namu projektēšanā.

Strēlnieku iela 4a, Rīgā
Alberta iela 2a, Rīgā
Alberta iela 6, Rīgā
Frontons Elizabetes ielā 10b, Rīgā
Brīvības iela 99 Rīgā
Strūgu iela 3 Rīgā
Valērijas Seiles iela 3 Rīgā

Papildinformācija

Rīgas jūgendstils portālā Cita Rīga

Atsauces

↑ Метрическая книга синагоги Белой Церкви за 1866 год (стр. 77): ieraksts par viņa brāļa Avruma dzimšanu 1866. gada 15. jūlijā: родители — бердичевский первой гильдии купеческий сын Иось Айзенштейн и Дина-Цивья Менделева Айзенштейн.
↑ Роман Соколов, Анна Сухорукова «Новые данные о предках Сергея Михайловича Эйзенштейна»: «Киноведческие записки» 102/103, 2013; стр. 314—323.
↑ «The Religious Affiliation of Director Sergei Eisenstein». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. decembrī. Arhivēts 2011. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē.
↑ Zaudētā paradīze: divas sarunas (intervija ar Maskavas Kinomuzeja direktoru un kino vēsturnieku Naumu Kleimanu). Rīgas laiks. 2011. gada decembris, 47. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mihails Eizenšteins.

[1] Метрическая книга синагоги Белой Церкви за 1866 год (стр. 77): ieraksts par viņa brāļa Avruma dzimšanu 1866. gada 15. jūlijā: родители — бердичевский первой гильдии купеческий сын Иось Айзенштейн и Дина-Цивья Менделева Айзенштейн.

[2] Роман Соколов, Анна Сухорукова «Новые данные о предках Сергея Михайловича Эйзенштейна»: «Киноведческие записки» 102/103, 2013; стр. 314—323.

[3] «The Religious Affiliation of Director Sergei Eisenstein». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. decembrī. Skatīts: 2011. gada 4. decembrī. Arhivēts 2011. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē.

[4] Zaudētā paradīze: divas sarunas (intervija ar Maskavas Kinomuzeja direktoru un kino vēsturnieku Naumu Kleimanu). Rīgas laiks. 2011. gada decembris, 47. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]