Mihails Kublinskis

    Pievienot saites
    Vikipēdijas lapa
    Mihails Kublinskis
    Dzimis 1939. gada 12. aprīlī
    Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
    Miris 2020. gada 28. martā (80 gadu vecumā)
    Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
    Nodarbošanās režisors
    Darbības gadi 1957—2020

    Mihails Kublinskis, saukts arī par Miku[1] (dzimis 1939. gada 12. aprīlī, miris 2020. gada 28. martā) bija Latvijas režisors.

    Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    M. Kublinskis 1965. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu. 1957. gadā viņš sāka strādāt Drāmas teātrī par rekvizitoru un aktieri. 1966. gadā viņš kļuva par Drāmas teātra režisoru. Laika posmā no 1987. līdz 1989. gadam viņš bija teātra mākslinieciskais vadītājs.

    Kublinskis ir iestudējis izrādes Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī un Maskavas teātrī "Sovremeņņik". 1973. gadā viņš iestudēja Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu.[2]

    Mihaila Kublinska brālis Aleksandrs bija komponists.[3]

    Iestudētās izrādes Latvijas Nacionālajā teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    • Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom" (1965.01.22.);
    • Žaks Ofenbahs "Zilbārdis" Rīgas Operetes teātrī (1965.04.11.);
    • Klifords Odets "Zelta puisēns" (1966.03.10.);
    • Romualds Narečonis "Pirms tiesas sprieduma" (1966.05.28.);
    • Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" (režisors; inscenētājs Alfrēds Jaunušans) (1966.11.10.);
    • Ojārs Vācietis "Elpa" (1967.01.30.);
    • Juhans Smūls "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens" (1967.02.09.);
    • Viktors Rozovs "Absolventu salidojums" (1967.05.18.);
    • Makss Frišs "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju" (1968.04.27.);
    • Sofokls "Elektra" (1968.11.06.);
    • Laimonis Purs "Tas brīvestības zelta rīts". (kopā ar Alfrēdu Jaunušanu un Jūliju Bebrišu) (1969.01.14.);
    • Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" (atjaunojums, kopā ar Alfrēdu Jaunušanu) (1969.03.02.);
    • Jaroslavs Ivaškēvičs "Vasara Noānā" (1969.12.04.);
    • Ģederts Ramans "Sālsmaize Kartupeļu ielā" Rīgas Operetes teātrī (1970.03.30.);
    • Viljams Šekspīrs "Henrijs IV" (1970.06.25.);
    • Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte" (1971.05.20.);
    • Makss Frišs "Santa Krusa" (1971.12.08.);
    • Kazis Saja "Tātad dzīvoju" ("Poliglots", "Abstinents") (1972.03.15.);
    • Elmārs Ansons "Stārķa matemātika" (1972.06.07.);
    • Mišels Fermo "Krīt klaudzot durvis" (1973.03.09.);
    • Mihails Roščins "Valentīns un Valentīna" (1973.05.13.);
    • Ištvans Erķēns "Kaķu spēle" (1973.12.19.);
    • Federiko Garsija Lorka "Brīnumainā kurpniece" (1974.05.29.);
    • Mihails Šatrovs "Laika prognoze rītdienai" (1975.04.22.);
    • Ignatijs Dvoreckis "Atvadas" (1976.02.18.);
    • Pauls Dambis "Spārni" Latvijas Nacionālajā operā un baletā (1976.05.22.);
    • Ivans Turgeņevs "Mēnesis uz laukiem" (1976.12.03.);
    • Lāslo Ģurko "Elektra—mana mīla" (1977.05.04.);
    • Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi" (kopā ar Alfrēdu Jaunušanu) (1977.06.18.);
    • Imants Kalniņš "Spēlēju, dancoju" Latvijas Nacionālajā operā un baletā (1977.12.30.);
    • Sauļus Šaltenis "Prom, kaulainā, prom" (1978.11.09.);
    • Emīls Braginskis, Eldars Rjazanovs "Amorāls gadījums" (1979.01.04.);
    • Gunārs Priede "Nāc uz manām trepēm spēlēties" ("Trīspadsmitā") Rostokas Tautas teātrī (1979.04.15.);
    • Džeimss Goldmens "Lauva ziemā" (1980.01.02.);
    • Jurijs Bondarevs "Krasts" (1980.05.30.);
    • Leons Paegle "Iela" (kopā ar Alfrēdu Jaunušanu, Edmundu Freibergu un Valdi Lūriņu) (1981.01.28.);
    • Īvs Žamiaks "Hamilkara kungs" (1981.09.29.);
    • Lelde Stumbre "Klusā daba ar cilvēkiem" (1982.03.05.);
    • Ivans Gončarovs, Viktors Rozovs "Parasts stāsts" (aktieru kursa diplomdarba izrāde) (1982.05.20.);
    • Lelde Stumbre "Kaut kad…" ("Tā, lai var redzēt ceļu") Maskavas teātrī "Sovremeņņik" (1983.);
    • Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta" (1984.04.21.);
    • Aldo Nikolai "Taurenīt... taurenīt..." (1984.10.25.);
    • Pauls Putniņš "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties" (1985.06.20.);
    • Žans Pols Sartrs "Altonas gūstekņi" Televīzijas teātrī (1985.09.);
    • Ņina Pavlova "Vagoniņš" (1986.05.13.);
    • Anna Brigadere "Katrs rīts ir jauna slāpe" ((kopā ar Alfrēdu Jaunušanu un Edmundu Freibergu) (1986.11.19.);
    • Lelde Stumbre "Sarkanmatainais kalps" (1987.02.10.);
    • Rūdolfs Blaumanis "Indrāni" (1988.02.10.);
    • Ārijs Geikins "Reiz dzīvoja kāds Jātnieks..." (1988.06.22.);
    • Frīdrihs Šillers "Marija Stjuarte" (1989.03.22.);
    • Lelde Stumbre "Kronis" (1989.11.16.);
    • Anšlavs Eglītis "Bezkaunīgie veči" (1990.05.12.);
    • Henriks Ibsens "Heda Gablere" (1991.10.01.);
    • Īvs Žamiaks "Acālija" (1992.02.01.);
    • Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā" (1993.03.30.);
    • Jara Benešs "Zaļā pļavā" Rīgas Operetes teātrī (1993.07.21.);
    • Tenesijs Viljamss "Piena upes šeit sen izsīkušas" (1994.05.17.);
    • Ernests Tompsons "Pie Zelta ezera" (1995.01.03.);
    • Augusts Strindbergs "Lieldienas" (1995.10.07.);
    • Pāvils Rozītis "Ceplis" (1995.11.17.);
    • Egīls Šņore "Uzsmēķēt zāli" (1996.04.18.);
    • Edgars Raiss Barouzs "Kaktusa zieds" (1996.06.04.);
    • Jānis Jurkāns "Dūdieviņš" (1997.02.18.);
    • Žans Sarmāns "Mamurē" (1997.05.14.);
    • Arturs Millers "Ceļojošā komija gals" ("Komivojažiera nāve") (1998.01.09.);
    • Margareta Garpe "Jūlijai" (1998.05.22.);
    • Eduardo de Filipo "Filumena no Neapoles" ("Filumena Marturano") (1998.11.27.);
    • Astrida Sālbaha "Rīts un vakars" (1999.04.12.);
    • Rainis "Indulis un Ārija" (1999.10.07.);
    • Gunters Bets, Barbara Kapela "Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit" (1999.11.03.);
    • Ronalds Hārvuds "Laiki mainās" (2000.02.15.);
    • Lope de Vega "Deju skolotājs" (2000.04.28.);
    • Stefans Cveigs "Leģenda par kādu mūžu" (2000.10.13.);
    • Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks "Svenson, Svenson..." (2001.02.10.);
    • Agnēta Pleijele "Rīt būs atkal jauna diena" ("Standard Selection") (2001.11.21.);
    • Dereks Benfīlds "Kurš kuru brokastīs?" (2002.03.20.);
    • Žaks de Dekērs "Magnolija" (2002.05.15.);
    • Antons Rubinšteins "Dēmons" Siguldas opermūzikas svētkos (2002.07.27.);
    • Roberts Bolts "Vivat! Vivat, Regina!" (2002.10.21.);
    • Džakomo Pučīni "Toska" Siguldas opermūzikas svētkos (2003.07.27.);
    • Markuss Kēbelijs "Brīva istaba" (2004.02.28.);
    • Gunārs Priede "Zilā" (2004.09.24.);
    • Žoržs Bizē "Pērļu zvejnieks" Siguldas opermūzikas svētkos (2005.07.30.);
    • Arturs Millers "Skats no tilta" (2007.01.19.);
    • Bernds Šrēders "Māte un dēls" (2007.02.22.);
    • Metjū Barbers "Apburtais aprīlis" (2007.10.11.);
    • Renē Heinersdorfs "Tik mīla vien" (2008.06.03.);
    • Jānis Jaunsudrabiņš "Aija" (2009.05.14.);
    • Gundega Repše "Jūras velni" (2010.02.12.);
    • Jūdžins O'Nīls "Garās dienas ceļš uz nakti" (2010.11.13.);
    • Renē Heinersdorfs "Mīli manu sievu" (2011.10.18.);
    • Lelde Stumbre "Mī.. Mālēt" (2012.09.20.);
    • Henriks Ibsens "Spoki" (2014.01.15.);
    • Jānis Jurkāns "Pulkstenis ar dzeguzi" (2014.12.30.).

    Kinolomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Atveidojis nelielas lomas filmās ""Tobago" maina kursu" (1965), "Atspulgs ūdenī" (1977), "Šāviens mežā" (1983).

    Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    1. ↑ «Lolita Cauka: “Pasauli vairs pārveidot negribu”». LA.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-10-11.
    2. ↑ «Mihails Kublinskis: Tagad notiek tautas tīrīšana». nra.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. decembrī. Skatīts: 2018. gada 11. janvārī.
    3. ↑ Daiga Mazvērsīte. «Komponistam un pianistam Aleksandram Kublinskim - 80!». lr2.lsm.lv, 2016-9-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-16. Skatīts: 2018-10-11.

    Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mihails_Kublinskis&oldid=3656533"