Leons Paegle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leons Paegle
Leons Paegle
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 10. jūnijā
Vidrižu pagasta "Lenči", Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija,Limbažu novads)
Miris 1926. gada 28. janvārī (35 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Dzīves vieta Rīga, Maskava
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda latviešu valoda

Leons Paegle (1890—1926) bija latviešu skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Rīgas pilsētas domnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gada 10. jūnijā Vidrižu pagasta "Lenčos" kalēja ģimenē. Mācījās Vidrižu pagastskolā (1899-1903), Lēdurgas draudzes skolā (1903-06) un Valmieras skolotāju seminārā (1906-1910). Pirmo dzejoli publicēja 1908. gadā. Pēc semināra beigšanas strādāja par skolotāju Krimuldas pagasta skolā (1911) un Dombrovska fabrikas skolā Mīlgrāvī. Līdztekus darbojās atturības biedrībā "Ziemeļblāzma". 1914. gadā iespiesta viņa drāma "Dievi un cilvēki". Pēc Pirmā pasaules kara sākuma pārcēlās uz Maskavu, kur studēja Alfona Šaņavska Tautas universitātē (1914-1917). Bija Maskavas latviešu skolu padomes priekšsēdētājs un Kurzemes Zemes padomes izpildkomitejas loceklis. Iestājās Latvijas Sociāldemokrātijas partijā (1917). Pēc LSPR nodibināšanās 1919. gada sākumā atgriezās dzimtenē un bija Rīgas 1. pilsētas vidusskolas pārzinis.

Par darbošanos LKP 1921. gadā Paegli apcietināja un notiesāja ar izsūtīšanu no Latvijas, tomēr spriedums tika atcelts. 1922. gadā viņu ievēlēja Ārpusskolas izglītības kongresu padomē un viņš bija šīs padomes lektors. 1922. un 1925. gadā viņu kā kreiso arodnieku kandidātu ievēlēja Rīgas pilsētas domē.

Pēc amnestijas 1923. gadā viņš vairākus mēnešus uzturējās Vācijā, 1924. gadā Itālijā. 1925. gadā Paegli atkārtoti apcietināja, bet 1925. gada maijā slimības dēļ pret drošības naudu atbrīvoja. Līdztekus nodarbojās ar rakstniecību, sacerēja lugas "Gadsimtu sejas" (1921), "Iela" (1922) un pasaku lugas "Ugunsputns" (1925), "Runga iz maisa!" (1926).

Miris 1926. gada 28. janvārī Rīgā, apbedīts Meža kapos.[1]

No 1944. līdz 1990. gadam viņa vārdā bija nosaukta Rīgas L. Paegles 1. vidusskola, līdz 1991. gadam — Valmieras Drāmas teātris[2], bet Cēsīs L. Paegles vārdā vēl šobrīd sauc vienu no galvenajām ielām.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • luga "Dievi un cilvēki" (1914),
  • luga "Laikmijos" (teātrī 1916, publicēta 1917),
  • luga "Augšāmcelšanās" (1919),
  • dzejas krājums "Jauno vanagu sasaukšanās" (1921),
  • stāstu krājums "Darba bērni" (1921),
  • luga "Gadsimtu sejas"(1921),
  • stāstu krājums "Pār sāpju slieksni" (1922),
  • dzejas krājumi "Spārni" , "Karogi" (abi 1922),
  • luga "Iela" (1922),
  • dzejas krājumi "Cietumi nelīdz", "Leons Paegle dzejo intīmi" (1923),
  • romāns "Kurš mani mīl?" (1923),
  • romāns "Nāves cilpa" (1924),
  • pasaku luga "Ugunsputns" (teātrī saīsināti 1925., pilnīgi 1952., grāmatā 1947.),
  • pasaku luga "Runga, iz maisa!" (1926., teātrī 1927.),
  • romāns "Izpostītie" (1926),
  • stāstu krājums "Kas atsēdēs?" (1928),

Kopotie raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Leona Paegles kopoti raksti 5 sējumos (1956-1958).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]