Momčilo Tapavica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Momčilo Tapavica Tennis pictogram.svg
Momcsilló Tapavicza
Personas dati
Dzimis 1872. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Austroungārija Nadalja, Ungārijas Karaliste, Austroungārija (tagad Karogs: Serbija Serbija)
Miris 1949. gada 10. janvārī (76 gadu vecumā)
Valsts karogs: Dienvidslāvija Pula, Horvātija, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Tautība serbs
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Ungārija Ungārija
Sporta veids Teniss
Cīņas sports
Svarcelšana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1896)
Medaļas 1 bronzas
 
Medaļas
Pārstāvot:  Ungārija (HUN)
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Tennis pictogram.svg Teniss
Bronza Atēnas 1896 Vienspēles

Momčilo Tapavica (ungāru: Tapavicza Momcsilló, serbu: Момчило Тапавица; dzimis 1872. gada 14. oktobrī, miris 1949. gada 10. janvārī) bija Ungārijas (pēc tautības — serbs) tenisists, cīkstonis un svarcēlājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs tenisā. Pēc savas sportiskās karjeras Tapavica kļuva par pazīstamu arhitektu.[1]

Sporta karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Momcilo Tapavica dzimis 1872. gadā. Viņš pabeidza vidusskolu Ūjvidēkā, pēc tam Tehniskajā koledžā Budapeštā studēja arhitektūru. Studiju laikā parādījās viņa mīlestība uz sportu. Drīz viņš visā Austrijā-Ungārijā kļuva pazīstams kā izcils students un labākais sportists, tāpēc viņš tika iekļauts nacionālajā komandā pirmajām olimpiskajām spēlēm Atēnās 1896. gadā.[2]

1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Tapavica, būdams vienīgais Ungārijas Olimpiskās komandas tenisists,[3] izcīnīja bronzas medaļu tenisa vienspēļu turnīrā. Pirmajā kārtā viņš pieveica Dimitriju Frangopulu no Grieķijas. Otrā kārta viņš bija brīvs, pēc tam pusfinālā zaudēja citam grieķim Dionisijam Kasdaglim un bez izslēgšanas spēles dalīja trešo vietu ar grieķi Konstantinu Paspati. Tapavica bija pirmais etniskais serbs, kurš ieguva olimpisko medaļu, kā arī pirmais un pagaidām vienīgais ungārs, kurš olimpiskajās spēlēs ieguva medaļu tenisā.[4] Tenisa dubulstspēļu turnīrā viņš nepiedalījās.

Svarcelšanā Tapavica guva pleca traumu un abrocīgajā grūšanā finišēja kā pēdējais no sešiem konkurentiem. Divas dienas vēlāk, vēl nedziedēts, Tapavica startēja grieķu-romiešu cīņā. Pirmajā kārtā viņš zaudēja Stefanam Kristopulam.[2]

Pēc olimpiskajām spēlēm Tapavica vairs nekad nepiedalījās sacensībās, tomēr turpināja nodarboties ar atpūtas sportu, piemēram, vieglatlētiku, vingrošanu un airēšanu. Daudzus gadus viņš bija Ūjvidēkā bāzētā airēšanas kluba Danubius biedrs.[5]

Olimpisko spēļu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Sporta veids Disciplīna 1. kārta Ceturdaļfināls Pusfināls Fināls Vieta
Pretinieks/Rezultāts
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas Wrestling pictogram.svg Cīņas sports Grieķu-romiešu cīņa Flag of Greece (1822-1978).svg S. Hristopuls (GRE)
Zaudējums
4/5
Tennis pictogram.svg Teniss Vienspēles Flag of Greece (1822-1978).svg D. Frangopuls (GRE)
Uzvara
Flag of Greece (1822-1978).svg D. Kasdaglis (GRE)
Zaudējums
3
Spēles Sporta veids Disciplīna Rezultāts Vieta
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas Weightlifting pictogram.svg Svarcelšana Abrocīga grūšana 80.0 kg 6

Sasniegumi arhitektūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serbu maticas nams Novisadā.

Pēc Tehniskās koledžas absolvēšanas Tapavica uz īsu laiku palika Budapeštā, pēc tam viņš atgriezās Ūjvidēkā. 1908. gadā, pēc Melnkalnes monarha Nikolaja I Petroviča ielūguma, Tapavica devās uz Melnkalni, kur projektēja vairākas ēkas. Starp viņa ievērojamajiem šī perioda darbiem var minēt Vācijas vēstniecību un Valsts banku Cetiņē un Boka viesnīcas ēku Hercegnovi, kuru iznīcināja 1979. gada zemestrīce. Serbu Maticas ēka Novisadā, kas celta pēc Tapavicas zīmējumiem, tika pabeigta 1912. gadā.[5]

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Tapavica vispirms emigrēja uz Austriju un Ungāriju, vēlāk caur Romu un Lozannu nonāca Marokā. Atrodoties Marokā, viņš pievienojās Francijas Ārzemju leģionam un sadraudzējās ar nākamo Spānijas diktatoru Fransisko Franko.[5]

Pēc kara viņš atgriezās Novisadā, kur vadīja savu arhitektūras projektēšanas firmu un aktīvi piedalījās diskusijās par pilsētas pilsētplānošanu. Pēc Otrā pasaules kara 1948. gadā viņš pārcēlās uz Poreču, kur deva ievērojamu ieguldījumu kara izpostītās pilsētas atjaunošanā. Viņš nomira 1949. gadā Pula.[5]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Momčilo Tapavicam ir veltīta režisores Milana Todoroviča 2016. gada dokumentālā filma "Tapavica".[6] Novisadā viņam par godu uzstādīts krūšutēls.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Momčilo Tapavica Olympic Results». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 23. marts.
  2. 2,0 2,1 «Zanimljiva istorija: Momčilo Tapavica, naš prvi osvajač olimpijske medalje u tenisu» (serbu). Blic. 2012. gada 18. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 25. marts.
  3. «Hungary Tennis at the 1896 Athina Summer Games» (angļu). Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 1. oktobris.
  4. «Tapavicza Momcsilló 112 esztendeje vár egy hölgy partnerre…» (ungāru). Nemzeti Sport. 2008. gada 10. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 25. marts.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 «Momčilo Tapavica, uspešni sportista i arhitekta» (serbu). Topsrbija. 2011. gada 2. marts. Skatīts: 2020. gada 25. marts.
  6. https://www.imdb.com/title/tt5634852/

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]