Mordvieši

Mordvieši
эрзят, мокшет

Erzju sievietes tautastērpos
Visi iedzīvotāji
ap 840 tk.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Krievija
Valodas
erzju valoda mokšu valoda krievu valoda
Reliģijas
pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
marieši

Mordvieši ir apvienojošs nosaukums divām radniecīgām Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojošām somugru tautām — erzjiem un mokšiem. Vairāk kā trešā daļa (333 tūkstoši) mordviešu dzīvo Mordvijas Republikā, kur tie veido 40 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Pārējie dispersi apdzīvo teritorijas kaimiņu administratīvajās vienībās: Samaras (65 tūkstoši), Penzas (54 tūkstoši), Uļjanovskas (39 tūkstoši), Orenburgas (38 tūkstoši) apgabalos un citur. Neliela daļa dzīvo Ukrainā (9 tūkst.), Kazahstānā (8 tūkst.) un citās bijušās PSRS valstīs. Abām mordviešu tautām ir izteikta atšķirīga nacionālā pašapziņa, tās runā atsevišķās, savstarpēji nesaprotamās valodās. Mordviešu lielākā daļa ir erzji (ap 517 000), kas apdzīvo mordviešu areāla austrumus. Mazākā — mokši (ap 296 000) — apdzīvo mordviešu areāla ziemeļrietumus.

Etnonīms

«Mordvieši» ir eksoetnonīms, kas, domājams, cēlies no irāņu saknes mârd‎ — ‘vīrietis’. Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz minēts gotu vēsturnieka Jordana traktātā 5. gadsimtā kā Mordens un sākotnēji attiecināts tikai uz erzjiem. Vēl 13. gadsimtā mokši hronikās tiek aprakstīti kā atsevišķa tauta Moxii. Kopējs nosaukums «mordvieši» (мордва) somugru tautām teritorijā starp Oku un Volgu parādās vēlākos laikos.

1928. gadā, pieņemot lēmumu par autonomijas izveidošanu erzjiem un mokšiem, sākotnēji bija plānots to nosaukt par Erzju-Mokšu autonomo apvidu, bet vēlāk tomēr izlemts lietot krievu labāk zināmo eksoetnonīmu «mordvieši». 1990. gados tika publicēta deklarācija par Mokšu un Erzju Padomju Republikas suverenitāti, tomēr Mordvijas APSR pārdēvēšana tika atlikta.

Vēsture

Mūsu ēras 1. gadu tūkstoša vidū Okas un Volgas starpupē konsolidējās vairāki somugru etnosi: marieši, merieši, mokši, muromi un erzji. Saskaņā ar arheoloģiskajiem datiem, mokši sākotnēji apdzīvojuši teritorijas no Donas augšteces līdz Mokšas un Hopjoras upēm, bet erzji — Okas un Volgas starpupi. Kopš 12. gadsimta zināms par senkrievu kņazistu sadursmēm ar erzjiem. 13. gadsimtā zināms par erzju kņazu Purgazu un mokšu kņazu Purešu. Mongoļu iekarojumu laikā erzju zemes tika izpostītas un pakļautas, bet mokši Pureša vadībā kļuva par Zelta Ordas vasaļiem un piedalījās tās karagājienā uz Centrāleiropu. Vēlākos laikos krievu ekspansijas rezultātā mokši tika atspiesti uz ziemeļaustrumiem līdz tagadējam areālam.

Pēc Ivana IV karagājiena uz Kazaņu 1540. gados mokšu un vēlāk arī erzju augstmaņi zvērēja uzticību Maskavas kņazam. Mokšu un erzju zemes nonāca krievu muižnieku un klosteru īpašumā, kas intensīvi līdz tam savas tradicionālās reliģijas piekopušās tautas sāka pievērst pareizticībai. Erzji un mokši plaši piedalījās vairākos dumpjos (tajā skaitā Viltusdmitrija I un Pugačova vadībā). Sākot no 17. gadsimta mokši un erzji pārcēlās uz zemēm austrumos no Volgas un jau 18. gadsimtā plaši apdzīvoja Samaras, Ufas un Orenburgas guberņas. Vēsturiskajā teritorijā palikušie tika ar varu kristīti un intensīvāk kā jaunajās teritorijās pārkrievojās.

1920. gados sākās nacionālo autonomiju veidošana Krievijā. Attiecībā uz mordviešiem radās problēma noteikt teritoriju ar to dominējošo apdzīvotību, jo erzji un mokši pietiekoši lielā skaitā dzīvoja 25 guberņu teritorijās. No 1925. līdz 1928. gadam Penzas, Ņižņijnovgorodas, Saratovas un Simbirskas guberņās tika izveidoti vairāk kā 30 mordviešu nacionālie pagasti. 1928. gadā no Ņižņijnovgorodas, Penzas un Simbirskas guberņu daļām ar ievērojamu erzju un mokšu īpatsvaru tika izveidota Saranskas (vēlāk — Mordviešu) apvidus, ko 1930. gadā reorganizēja par Mordviešu autonomo apgabalu.

Valodas

Katram no mordviešu etnosiem ir sava valoda: erzji lieto erzju valodu, mokši — mokšu valodu. Lielākā daļa mordviešu, sevišķi ārpus Mordvijas, ir bilingvāli — prot krievu valodu. No apmēram 800 000 mordviešu 614 000 deklarējuši (2002. gadā), ka prot kādu no mordviešu valodām. Mokšu etnogrāfiskā grupa karataji Tatarstānā sadzīvē lieto tatāru valodu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mordvieši.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)