Mārtiņi

Apkūlības
	Jēkaba Bīnes glezna "Mārtiņš"
Oficiālais; nosaukums	Apkūlības
Citi; nosaukumi	Mārtiņi, Mārtiņdiena
Datums	novembra vidū
Biežums	Katru gadu

Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10. novembrī, kuras ietekmē Apkūlības latviešu valodā ieguva arī Mārtiņu jeb Mārtiņdienas nosaukumu. Tad beidzās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens ekvinokciju jeb vienādībām (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem) un tiek svinēta novembra vidū. Mārtiņos beidzās Veļu laiks un sākās Sala laiks, kad staignāji kļuva izbraucami un varēja gaidīt zirgos sēdošu bruņotu vīru sirojumus.

Saistība ar Sv. Mārtiņa kultu

Svētki savu vārdu ieguvuši jau pirms 16. gadsimta baznīcas Reformācijas no Livonijas ordeņa svinētās piemiņas dienas par godu romiešu karavīram Mārtiņam (Martinus), kas zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats Jēzus. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem.

Mārtiņu tradīcijas teikās

Pareģošana ar drēbēm

"Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs." ^[1] "Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns."^[2]

Gaiļa kaušana

Vakarā pirms Mārtiņiem par godu stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības. Pētera Šmita apkopotajos "Latviešu tautas ticējumos" atrodams šādi senā rituāla apraksti:

"[..] Saimnieks ņēma gaili, nonesa uz zirgu stalli, piestājās pie viena zirga un apcēla gaili zirgam visapkārt riņķī, pret sauli, nevis pa saulei. Kad tas bija izdarīts pie visiem zirgiem, kas tai stallī atradās, tad saimnieks nokāva gaili, turēdams to pāri par sieku ar auzām un iztecinādams turpat tās asinis. Tās auzas ar asinīm izbēra silē, ka visi zirgi no tām dabūja ēst. Bet ar gaiļa asiņaino galvu un kaklu apsmērēja staļļa stenderes un palodi, un uz durvīm uzvilka krustu. [..]" (1832)^[3] "Mārtiņvakarā jāņem kukulis maizes un jāiet uz zirgu stalli. Tur jānokauj gailis un ar viņa asinīm jāaptraipa katra zirga kreisā pakaļkāja. Pēc tam maizes kukulis ar gaili jāapnes zirgiem apkārt, tad zirgiem nesitīsies nekāds ļaunums un viņus nejās lietuvēns."^[4]

Mārtiņbērnu apkārtstaigāšana

Mārtiņos masku gājienus dēvēja par Mārtiņa dzīšanu un gājējus par Mārtiņa bērniem vai mārtiņiem: "Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā." (1781)^[5] "Mārtiņa vakarā Mārtiņa bērni dzinuši Mārtiņu ar žagariem."^[6] "Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs."^[7] "Mārtiņa vakarā, tad iet vīrieši pa ciemu, kažokus ļaunā pusē apgrieztus apģērbušies un apjozušies ar jostām no salmiem pītām, un arī tāda pate aste pakaļā; viņi tā iet bērnus baidīt, lai pātarus mācās un vecākiem klausa." (1852)^[8]

Mārtiņu tradīcijas latvju dainās

Tas Mārtiņš, šurp nākdams,
Biksas kāra ozolā;
Melnas vārnas, pārskriedamas:
Kam tie krāmi karājās?
20662

Mārtiņš stāvu slaistījās
Mana staļļa pakaļā.
Izbaro, izsukā,
Sēsties siles galiņā.
30209-1

Muortiņam gaili kava
Ar sorkonu capureiti;
Man guntiņis navajag,
Kum'eliņus barojūt.
30218-422

Mārtiņš atrībināja,
Aizrībināja,
Pakāra mēteli
Zobina galā.
30222

Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien sētā
Ierībināja.
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Trīs simts sulaiņu,
Bruņoti vīri.
30230

Atbrauca Mārtiņš,
Atrībināja,
Pakāra mēteli
Vārtu stuburā.
Aizbrauca Mārtiņš,
Norībēja,
Aiznesa mēteli
Zobena galā.
33242

Mārtiņdiena citu tautu tradīcijās

Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas daudzu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Vācieši šos svētkus dēvē par Martinstag, angļi par Martinmas, zviedri par Mårtensafton, dāņi par Mortensdag, somi par Martinpäivä, igauņi par Mardipäev. Kopš viduslaikiem šie svētki saistījās ar zirgu kultu un bruņinieku tradīcijām. Austrijā, Vācijā un Nīderlandē Mārtiņu vakarā notiek svinīgi bērnu gājieni ar svecēm un laternām. Tradicionālā svētku maltīte šajā dienā ir cepta zoss.

Atsauces

Ārējās saites

Seno latviešu saules kalendārs

[1] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19464

[2] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19467

[3] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19479

[4] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19480

[5] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19489

[6] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19496

[7] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19498

[8] "Latviešu tautas ticējumi" (1940—1941) Nr. 19490

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]