Mēleņi
- Šis raksts ir par zooloģiju. Par citām jēdziena Mēlenis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Mēleņi | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Žokļkājvēži (Maxillopoda) |
| Apakšklase | Mēleņi (Pentastomida) |
| Sinonīmi | |
| Linguatulida | |
| Iedalījums | |
 Mēleņi Vikikrātuvē | |
Mēleņi (latīņu: Pentastomida, Linguatulida) ir parazītisko bezmugurkaulnieku grupa ar neskaidru sistemātisko stāvokli. Vistuvāk tie ir posmkāju tipam, kurā to parasti iekļāva, kā papildus klasi. Pēdējā laikā tā iedalīta žokļkājvēžu klases apakšklasē. Parazitē mugurkaulniekos (lingvatuloze).
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķermenis ārēji gredzenots, nepigmentēts, izstiepts garumā, dažām sugām plakans, mēlesveida formā. Mātītes garums līdz 14 cm, tēviņi daudz sīkāki. Ķermenis sastāv no īsas, neposmotas priekšējās daļas un daudz garākas, posmotas aizmugurējās daļas. Priekšējā daļā apakšpusē atrodas mutes atvere, kuras malās ir divi hitīna āķu pāri. Mutes atveres tuvumā izvietotas īpašas ādas krokas. Mutes aparāts pielāgots asins sūkšanai. Āda pārklāta ar kutikulu. Zem ādas ir slānis ar gredzenveida, un tālāk ar gareniskiem šķērssvītrotiem muskuļiem. Vēdera nervu ķēdīte lielākajai mēleņu daļai ir koncentrēta zemrīkles gangliozā masā. Cauruļveida zarnu trakts iet līdz ķermeņa aizmugurējam galam un nobeidzas ar anālo atveri. Elpošanas un asinsrites orgānu nav.
Attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mēleņi ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Oliņām jānokļūst starpsaimniekā (mugurkaulniekā), kura iekšējos orgānos attīstās kāpuri, kuri visumā ir līdzīgi pieaugušiem (ar 2 sīku sānkāju pāriem). Kāpuri pārvēršās nimfās. Tās norij jau tiešais saimnieks, kurā nimfas attīstās par pieaugušu īpatni.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izplatīti galvenokārt tropos. Latvijā nav konstatēti, bet ir iespējamas nedaudzas sugas. Pieaugušie parazitē mugurkaulnieku (zīdītāju, putnu, rāpuļu) plaušās vai elpvados.
- Suņu mēlenis (Linguatula taenioides) parazitē suņu, arī lapsu un vilku deguna dobumā; kāpuri zaķos, trušos (retāk arī atgremotājos pārnadžos un cilvēkos) pie aknām, apzarnī vai citur.
- Milzu čūsku mēlenis (Armillifer moniliformis) sastopams zooloģiskajos dārzos pie pitoniem. Kāpuri zīdītāju, arī cilvēku iekšējos orgānos.
- Kaiju mēlenis (Reighardia sternae) parazitē kaiju un zīriņu gaisa maisos, garums līdz 6 cm; kāpuri zivīs (?).
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasaulē ir zināmas ap 100 mēleņu sugu, kuras iedalās divās kārtās.
Apakšklase Mēleņi (Pentastomida) (Linguatulida)
- kārta Cephalobaenida
- dzimta Cephalobaenidae
- dzimta Reighardiidae
- kārta Porocephalida
- dzimta Armilliferidae
- dzimta Diesingidae
- dzimta Linguatulidae
- dzimta Porocephalidae
- dzimta Sambonidae
- dzimta Sebekiidae
- dzimta Subtriquetridae
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mēleņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Latvijas mēleņu sugas (Tezaurs)