Nambats

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nambats
Myrmecobius fasciatus
(Waterhouse, 1836)
Nambats
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
InfraklaseSomaiņi (Marsupialia)
VirskārtaAustrālijas somaiņi (Australidelphia)
KārtaPlēsīgie somaiņi (Dasyuromorphia)
DzimtaNambati (Myrmecobiida)
ĢintsNambati (Myrmecobius)
SugaNambats (Myrmecobius fasciatus)
Izplatība
Numbat area.png
Nambats Vikikrātuvē

Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida). Lai arī kādreiz tas bija plaši sastopmas visā Austrālijas dienvidu daļā, tomēr mūsdienās nambats mājo tikai nelielās, izolētās teritorijās Rietumaustrālijā, Dienvidaustrālijā un Jaundienvidvelsā.[1] Tas ir izmiris 99% no sava kādreizējā izplatības areāla.[1] Tā kā sugas izdzīvošana ir apdraudēta, to aizsargā likums un tiek realizētas dažādas sugas saglabāšanas programmas.[2] Nambats ir Rietumaustrālijas simbols.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nambatam ir slaida, viegli saplacināta galva
Iegurņa daļā nambtam uz muguras ir melni baltas svītras, kas virzienā uz muguras vidusdaļu pamazām izgaist
Nambats barojas tikai ar termītiem

Nambats ir neliela auguma somainais plēsējs. Tā ķermeņa garums, ieskaitot asti, ir 35—45 cm, svars 280—750 g.[1][3] Tēviņi nedaudz masīvāki nekā mātītes. Tā galva ir proporcionāli neliela un saplacināta, purniņš garš un smails, aste kupla, kas ir apmēram tikpat gara kā ķermenis.

Kažoks īsspalvains, svītrains, pamatkrāsa var būt, sākot ar gaiši pelēku un beidzot ar sarkanbrūnu, svītras baltas uz tumša pamata. Mugura ļoti bieži ir ķieģeļsarkana, pavēdere gaiša. No purna gala līdz ausu pamatnei, katrā galvas pusē pāri acīm stiepjas melna svītra. Ausis stāvas, vidēji garas, noapaļotas. Asti sedz garš, pelēks matojums ar baltu lāsumojumu. Priekšķepām ir pieci pirksti, pakaļkājām četri, nagi ļoti spēcīgi, piemēroti rakšanai.[1] Tā kā dzīvnieciņa pamatbarība ir termīti, tad apakšžoklis ir atrofējies, un nambata mutē ir 50 ļoti smalki zobiņi. Lai arī nambats var košļāt barību, tomēr dara to reti, tā kā tā pamatbarība ir samērā mīksta. Mēle kā visiem termītēdājiem ir gara un tieva (apmēram 10 cm[1]), kā arī to sedz lipīgas siekalas.

Gremošanas sistēma ir samērā vienkārša, tā kā termītus ir daudz vieglāk sagremot nekā skudras. Salīdzinoši termītiem ir daudz mīkstāks eksoskelets. Nambatam krūšu rajonā ir smaržu dziedzeri, ar kuru palīdzību tas iezīmē teritoriju.[3] Mātītēm uz vēdera somas vietā ir ar īsu matojumu apaugusi neliela ādas kroka, kura tikai nosedz zīdekļus un mazuļus, kas pie tiem piestiprinājušies.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās nambats sastopams tikai eikaliptu mežos, vietās, kurās ir daudz kritušo koku, kas savukārt nodrošina iztikšanu termītiem. Nambata izplatība ir cieši saistīta ar termītu izplatību.[1] Atšķirībā no daudziem citiem somainiem zīdītājiem nambats ir aktīvs dienas laikā, jo arī tā iecienītie termīti ir aktīvi dienas laikā. Nakts laikā, kad termīti paslēpušies savā pūznī, nambats tiem netiek klāt, jo tā ķepas nav tik spēcīgas, lai uzlauztu termītu pūzni.[1]

Barību tas galvenokārt meklē, izmantojot lielisko ožu, bet arī redze, salīdzinot ar citiem somaiņiem, nambatam ir ļoti laba. Tā ir galvenā maņa, lai noteiktu, vai tuvumā nav ienaidnieki.[3] Lielāko daļu no nepieciešamā šķidruma tas uzņem ar barību.

Nakts laikā nambats slēpjas dobos, kritušos koku stumbros, kā arī dienas laikā tie kalpo par slēptuvi no plēsējiem (plēsīgajiem putniem un lapsām). Kad piedzimst mazuļi, dobumos tiek ierīkotas migas.[1] Ziemas periodā nambats daudz guļ, apmēram 15 stundas diennaktī.[4]

Nambati ir vientuļnieki, izņemot mātītes ar mazuļiem. Laikā, kad mazuļi tiek atstāti vieni paši migā, kamēr māte dodas barības meklējumos, tie daudz spēlējas, skraida un lēkā, līdzīgi kā citu zīdītāju mazuļi. Izbiedēti nambati piepūšas, pārmet arkveidā pāri savu asti un sabož spalvas. Briesmu gadījumā tie metas bēgt, sasniedzot ātrumu 32 km/h un meklējot glābiņu koka dobumā.[1]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņiem vairošanās sezonas laikā uz krūtīm izdalās eļļains sekrēts, kas iekrāso kažoku rudā krāsā

Nambatiem vairošanās sezona noris no decembra līdz janvārim, un gadā mazuļi dzimst tikai vienu reizi. Mātīte dzimumbriedumu sasniedz 12 mēnešu vecumā, bet tēviņš 24 mēnešos.[1] Šajā laikā tēviņiem no krūšu smaržu dziedzeriem izdalās eļļains sekrēts, kas iekrāso tēviņa kažoku rudi sarkanu. Tēviņš ar sekrētu ierīvē kritušus koka gabalus, klinšu virsmas, tādējādi sevi piesakot kā pārošanās partneri. Sekrēta smarža vienlaicīgi brīdina citus tēviņus, ka teritorija ir aizņemta. Kad tēviņš satiek mātīti, viņi viens ar otru sasveicinās ar klusiem klikšķiem. Tēviņš seko mātītei un to pamet, līdzko sapārojas, lai meklētu nākamo partneri. Ja mātīte nepieņem tēviņu, tā to brīdina ar skaļu rūkšanu. Ja neatzītais tēviņš ir pārāk neatlaidīgs, mātīte var ar to sakauties. Par mazuļiem rūpējas tikai mātīte.[1]

Grūsnības periods ilgst 14 dienas, parasti piedzimst 4 mazuļi. Tie piedzimstot ir mazāki par 20 mm, un to purniņi ir ļoti īsi. Tūlīt pēc piedzimšanas mazuļi aizrāpo līdz mātes zīdekļiem, pie kuriem uzreiz piestiprinās. Šādā pozīcijā mazuļi zīž mātes pienu apmēram 6 mēnešus, līdz mazuļi ir tik lieli, ka māte vairs nevar gandrīz paiet.[1] Kad mazuļi sasniedz 30 mm lielumu, tos sedz gaišs, mīksts matojums, bet sasniedzot 55 mm, to kažociņš jau iegūst raksturīgo nambata svītrojumu.[1] Mazuļiem sasniedzot 6 mēnešu vecumu, māte tos atstāj īpaši iekārtotā migā. Mazuļi joprojām tiek zīdīti, līdz tie sasniedz 9 mēnešu vecumu. Šajā laikā mazuļi kļūst patstāvīgi un sāk baroties ar termītiem. Mātes teritorijā tie mājo līdz 10—11 mēnešu vecumam. Nambatu vidējais mūža ilgums ir 4—5 gadi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 ADW: Myrmecobius fasciatus
  2. IUCN: Myrmecobius fasciatus
  3. 3,0 3,1 3,2 Cooper, C.E. (2011). "Myrmecobius fasciatus (Dasyuromorphia: Myrmecobiidae)". Mammalian Species 43 (1): 129–140. doi:10.1644/881.1
  4. Cooper, C.E. & Withers, P.C. (2004). "Patterns of body temperature variation and torpor in the numbat, Myrmecobius fasciatus (Marsupialia: Myrmecobiidae)". Journal of Thermal Biology 29 (6): 277–284. doi:10.1016/j.jtherbio.2004.05.003

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]