Neatkarīgā Rīta Avīze
 | |
|---|---|
 2010. gada 30. jūlija numura 1. lapa | |
| Redaktors | Ilze Šteinfelde (portāla nra.lv vadītāja)[1] |
| Valoda | latviešu valoda |
| Uzņēmums | Mediju nams |
| Valsts |
 Latvija |
| Pirmais izdevums | 1904. gadā |
| Pēdējais izdevums | 2020. gada 30. aprīlis (turpina iznākt digitāli) |
| Regularitāte | pirmdiena — piektdiena |
| Kopējais metiens | 25 000 |
| Tīmekļa vietne | www.nra.lv |
Neatkarīgā Rīta Avīze (agrāk — Cīņa, Neatkarīgā Cīņa) bija viens no lielākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem Latvijā, kas iznāca piecas reizes nedēļā. Katru ceturtdienu avīzi lasītāji saņēma ar pielikumu "TaVa programma" un katru piektdienu tematisko pielikumu žurnālu "Māja", kuru bija iespējams iegādāties arī atsevišķi. Laikrakstu izdeva izdevniecība "Mediju nams".[2] Laikraksta tirāža bija 25 000,[3] bet 1970. gados (1976. gadā) laikraksta priekšteces avīzes "Cīņa" tirāža pārsniedza 200 000.[4] Pēdējais numurs drukātā formātā iznāca 2020. gada 30. aprīlī, laikrakstam turpinot iznākt tikai digitālā formā.[5]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikrakstu ar nosaukumu "Cīņa" sāka izdot 1904. gada martā kā Baltijas latviešu Sociāldemokrātiskā strādnieku organizācijas laikraksts. No 1904. gada jūnija LSDSP, no 1906. gada augusta LSD CK orgāns. Izplatīja komunistiskās idejas, sekmēja sociāldemokrātisko organizāciju apvienošanos.
Latvijas PSR laikā "Cīņa" bija dienas laikraksts, kā arī LKP CK, LPSR AP un MP orgāns. 1990. gadā laikraksta "Cīņa" kolektīvs atsacījās strādāt kompartijas paspārnē (1990. gada 25. jūlijā iznāca pēdējais šī kolektīva veidotais avīzes numurs), un nodibināja jaunu avīzi ar jauniem redaktoriem (Andris Jakubāns un Ēriks Hānbergs), kuru nosauca par "Neatkarīgo Cīņu". Pirmais "Neatkarīgās Cīņas" numurs iznāca 1990. gada 24. augustā, tirāža bija 50 000 eksemplāru, cena 10 kapeikas.[6] Nepilnu gadu laikraksti "Cīņa" un "Neatkarīgā Cīņa" pastāvēja paralēli. "Cīņa" turpināja iznākt reizi nedēļā, bet 1991. gada augustā šī laikraksta izdošana tika pārtraukta.
2020. gada martā tika paziņots, ka no 5. maija laikrakstu pārstās izdot papīra formātā un viss saturs tiks publicēts portālā nra.lv.[7]
Vadība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie "Neatkarīgās Cīņas", pēc 1995. gada "Neatkarīgās Rīta avīzes", redaktori bija Andris Jakubāns un Ēriks Hānbergs, tad Juris Paiders, vēlāk Anita Daukšte (2007—2020).[8] Šobrīd (2023. gada augustā) izdevuma portālu nra.lv vada Ilze Šteinfelde.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Par nra.lv
- ↑ «Izdevumu abonēšana 2012. gadam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. novembrī. Skatīts: 2011. gada 9. novembrī.
- ↑ Izdevēju, izdevumu datubāze / Neatkarīgā Rīta Avīze Arhivēts 2013. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē., lpia.lv
- ↑ Значение слова "Циня" в Большой Советской Энциклопедии Arhivēts 2013. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē., bse.sci-lib.com (krieviski)
- ↑ «"Neatkarīgā" kļūst par digitālo laikrakstu: 116 gadi kā ieskrējiens lēcienam uz digitālo vidi». nra.lv. 30.04.20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. maijā. Skatīts: 30.04.20.
- ↑ Ārija Klimkāne. Uz satikšanos rīt! // Latvijas Jaunatne. 23.08.1990.
- ↑ ««Neatkarīgā Rīta Avīze» no 5. maija iznāks tikai digitālā formātā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-12.
- ↑ «Amatu atstāj Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Daukšte». www.diena.lv. Skatīts: 2020-04-30.
- ↑ «Par nra.lv - nra.lv». nra.lv. Skatīts: 2023-08-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar presi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||