Kāpelētājķauķu dzimta
| Kāpelētājķauķu dzimta Acrocephalidae (Salvin, 1882) | |
|---|---|
 Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) |
 Kāpelētājķauķu dzimta Vikikrātuvē | |
Kāpelētājķauķu dzimta[1] (Acrocephalidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 61 sugu, kas tiek iedalītas 6 ģintīs. Vairākas sugas mūsdienās ir izmirušas.[2] Kāpelētājķauķu dzimtas sugas sastopamas Eirāzijā, galvenokārt dienvidos un rietumos, bet daļa sugu mājo Āfrikā un Indijas okeāna salās pie Āfrikas krastiem, kā arī Mikronēzijas salās Klusajā okeanā.
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_(1).jpg)
Latvijā sastopamas 9 kāpelētājķauķu dzimtas sugas: iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina), klusais ķauķis (Iduna caligata), ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus), ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus), grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola), krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum), niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus), palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola) un purva ķauķis (Acrocephalus palustris).[2][3][4]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kāpelētājķauķu dzimtas ķauķi, salīdzinot ar citām ķauķu sugām, kopumā ir lielāki. Lielākajai daļai sugu apspalvojums vienkrāsains, kas var būt pelēkbrūns vai olīvbrūns, jaukts ar dzeltenu vai gaiši brūnu.[5]
Daudzām sugām galva profilā ir taisna (bez liektas pieres). Šī īpašība ir devusi arī dzimtas zinātnisko nosaukumu — Acrocephalidae. Vārds atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē smaila galva, acros — augsts, smails, slīps, cephale — galva.[5] Daudzu sugu noteikšana dabā nepieredzējušam vērotājam ir gandrīz neiespējama, pat pieredzējušam putnu vērotājam tas ir izaicinājums.[6]
Dzīves vieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mājo mitros un purvainos, atklātos mežos, niedrājos vai garā zālē.[6][7] Visas Palearktikas sugas ir gājputni, ziemo Āfrikā, Indijā un Dienvidaustrumāzijā. Tropu populācijas ir nometnieki.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
_(8079433776).jpg)
.jpg)
,_Marievale,_1.jpg)
Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
- Āfrikas salu ķauķi (Nesillas)
- †Aldabru ķauķis (Nesillas aldabrana)
- Anžuānas ķauķis (Nesillas longicaudata)
- Komoru ķauķis (Nesillas brevicaudata)
- Madagaskaras ķauķis (Nesillas typica)
- Mvali ķauķis (Nesillas mariae)
- Pustuksneša ķauķis (Nesillas lantzii)
- Blāvie ķauķi (Iduna)
- Āfrikas dzeltenais ķauķis (Iduna natalensis)
- Berberu ķauķis (Iduna opaca)
- Blāvais ķauķis (Iduna pallida)
- Kalnu dzeltenais ķauķis (Iduna similis)
- Klusais ķauķis (Iduna caligata)
- Tamarisku ķauķis (Iduna rama)
- Kāpelētājķauķi (Acrocephalus)
- †Agihanas ķauķis (Acrocephalus nijoi)
- Austrālijas ķauķis (Acrocephalus australis)
- Austrumu ķauķis (Acrocephalus orientalis)
- Āfrikas ķauķis (Acrocephalus baeticatus)
- Basras ķauķis (Acrocephalus griseldis)
- †Biedrības salu ķauķis (Acrocephalus musae)
- Bokikokiko (Acrocephalus aequinoctialis)
- Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus)
- Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus)
- Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola)
- Havaju ķauķis (Acrocephalus familiaris)
- Hendersonas ķauķis (Acrocephalus taiti)
- Īsspārnu ķauķis (Acrocephalus concinens)
- Kaboverdes ķauķis (Acrocephalus brevipennis)
- Karolīnu ķauķis (Acrocephalus syrinx)
- Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum)
- Kuka salu ķauķis (Acrocephalus kerearako)
- †Lakstīgalķauķis (Acrocephalus luscinius)
- Lielais purva ķauķis (Acrocephalus rufescens)
- Lielknābja ķauķis (Acrocephalus orinus)
- Madagaskaras purva ķauķis (Acrocephalus newtoni)
- Mandžūrijas ķauķis (Acrocephalus tangorum)
- †Manarevas ķauķis (Acrocephalus astrolabii)
- Marķīza salu dienvidu ķauķis (Acrocephalus mendanae)
- Marķīza salu ziemeļu ķauķis (Acrocephalus percernis)
- Mazais purva ķauķis (Acrocephalus gracilirostris)
- Melnaču ķauķis (Acrocephalus bistrigiceps)
- †Mūras ķauķis (Acrocephalus longirostris)
- Nauru ķauķis (Acrocephalus rehsei)
- Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)
- †Paganas ķauķis (Acrocephalus yamashinae)
- Palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola)
- Pitkērnas ķauķis (Acrocephalus vaughani)
- Prosas ķauķis (Acrocephalus sorghophilus)
- Purva ķauķis (Acrocephalus palustris)
- Rimataras ķauķis (Acrocephalus rimitarae)
- Rodrigesas ķauķis (Acrocephalus rodericanus)
- Rudais ķauķis (Acrocephalus melanopogon)
- Saipanas ķauķis (Acrocephalus hiwae)
- Seišelu ķauķis (Acrocephalus sechellensis)
- Skaļais ķauķis (Acrocephalus stentoreus)
- Taiti ķauķis (Acrocephalus caffer)
- Tuamotu ķauķis (Acrocephalus atyphus)
- Koku ķauķi (Hippolais)
- Daudzbalsu ķauķis (Hippolais polyglotta)
- Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina)
- Olīvu ķauķis (Hippolais olivetorum)
- Pelēkais ķauķis (Hippolais languida)
- Papirusu ķauķi (Calamonastides)
- Papirusu ķauķis (Calamonastides gracilirostris)
- Resnknābja ķauķi (Arundinax)
- Resnknābja ķauķis (Arundinax aedon)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Letonika: Ķauķi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 24. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
- ↑ «Putni LV: Putnu sugu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembrī. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.
- ↑ Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
- ↑ 5,0 5,1 «Acrocephalidae - Reed & Bush Warblers & Allies». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Reed-Warblers & Allies, Acrocephalidae
- ↑ Avian Hybrids: Acrocephalidae