Nikolajs Aleksejevs

Nikolajs Aleksejevs Николай Алексеев Personīgā informācija Dzimis 1911. gada 3. augustā Rīga, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1962. gada 22. jūlijā (50 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Bērni 3

Nikolajs Aleksejevs (krievu: Николай Иванович Алексеев; dzimis 1911. gada 3. augustā, miris 1962. gada 22. jūlijā) bija Latvijas krievu valsts un sabiedriskais darbinieks. Rūpnīcas VEF direktors no 1958. līdz 1962. gadam.

Biogrāfija

Dzimis vecticībnieku ģimenē. Tēvs strādāja dzelzceļā par svērāju, māte kartona fabrikā.

1929. gadā absolvēja Rīgas krievu ģimnāzijas reālnodaļu un iestājās Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē. Pēc LU absolvēšanas strādāja lauksaimniecības mašīnu pētnieciskā stacijā un VEF galvenā mehāniķa nodaļā.

Otrā pasaules kara laikā kopā ar rūpnīcu devās evakuācijā uz Padomju Savienības aizmuguri. Brīvprātīgi iestājās 201. latviešu strēlnieku divīzijā. Piedalījās kaujās par Maskavu un pie Staraja Rusas. 1944. gadā guva ievainojumu, vēlāk piedalījās kaujās pie Rīgas un Kurzemes katlā. Kara beigas sagaidīja Berlīnē un tika apbalvots ar medaļu "Par drošsirdību" (За отвагу).

Pēc demobilizācijas atgriezās Rīgā, kur strādāja VEF rūpnīcā par galvenā mehāniķa vietnieku. Vēlāk kļuva par galvenā inženiera vietnieku un par rūpnīcas direktora Georgija Gailes vietnieku. No 1955. līdz 1958. gadam bija A. Popova vārdā nosauktās Rīgas Radiorūpnīcas direktors.

1958. gadā iecelts par rūpnīcas VEF direktoru. 1988. gadā laikrakstā "Vefietis" Aleksejevu raksturoja kā kompetentu, izlēmīgu un savos secinājumos pārliecinātu vadītāju, kas pamatīgi zināja ekonomikas un apgādes nianses, piebilstot, ka viņa vadības laikos tika veikti pirmie nopietnie soļi ražošanas modernizācijā un specializācijā, piemēram, tika būvēti jauni cehi, Kultūras un tehnikas pils, sabiedriskās ēdināšanas kombināta pirmā ēka.

Bija arī Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts un Latvijas Komunistiskās partijas biedrs.

Miris 1962. gada 22. jūlijā savā kabinetā. Apbedīts 2. Meža kapos.