Nikolajs Krogiuss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nikolajs Krogiuss
Николай Владимирович Крогиус
Nikolajs Krogiuss 1995. gadā
Nikolajs Krogiuss 1995. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 22. jūlijā (90 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Saratova, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās šahists

Nikolajs Krogiuss (krievu: Николай Владимирович Крогиус; dzimis 1930. gada 22. jūlijā Saratovā) ir Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1964).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1948. gadā kļuvis par Krievijas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāju. Divas reizes uzvarējis Krievijas šaha čempionātos (1952, 1964).[1][2] No 1958. līdz 1971. gadam septiņas reizes piedalījies PSRS šaha čempionātu finālos, kuros labāko rezultātu sasniedzis 1967. gadā Tbilisi, kad ierindojies 7. vietā (uzvarējis Leonīds Šteins).[3] 1963. gadā uzvarējis PSRS komandu šaha čempionātā Krievijas izlases sastāvā.[4] 1964. gadā uzvarējis PSRS komandu kausā šahā sporta biedrības Trud komandas sastāvā.[5]

Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā 1960. gadā Varnā dalījis 1.-2. vietu ar Nikolu Padevski, 1964. gadā Sočos uzvarējis Mihaila Čigorina memoriālā,[6] 1966. gadā Havrā dalījis 2.-3. vietu ar Ļevu Polugajevski (uzvarējis Bents Larsens), 1967. gadā Sočos kopā ar Leonīdu Šamkoviču, Aleksandru Zaicevu, Vladimiru Simaginu un Borisu Spaski dalījis 1.-5. vietu Mihaila Čigorina memoriālā.[7]

Pārstāvējis PSRS komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Eiropas komandu šaha čempionātā piedalījies 1965. gadā. Komandu un individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļas;[8]
  • Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 1964. gadā un komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu.[9]

Par panākumiem turnīros FIDE 1963. gadā Krogiusam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1964. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 1985. gadā kļuvis arī par FIDE starptautisko arbitru.

Pēc izglītības psihologs. Pazīstams kā vairāku grāmatu autors par šaha psiholoģiju - "Šahista psiholoģiskā sagatavotība" (krievu: Психологическая подготовка шахматиста, 1979), "Šaha daiļrades psiholoģija" (krievu: Психология шахматного творчества, 1981). Psiholoģijas zinātņu doktors (1980). No 1967. līdz 1973. gadam sadarbojies ar Borisu Spaski. Bijis viņa sekundants mačos par Pasaules šaha čempiona nosaukumu pret Tigranu Petrosjanu (1969) un Robertu Fišeru (1972). Vēlākajos gados bijis pazīstams kā augsta ranga PSRS šaha dzīves funkcionārs. No 1981. līdz 1989. gadam bijis PSRS Valsts sporta komitejas šaha pārvaldes priekšnieks un PSRS šaha federācijas priekšsēdētāja vietnieks. No 1986 līdz 1990. gadam bijis FIDE viceprezidents.

Pēc aiziešanas no vadošajiem amatiem 1990. gadu pirmajā pusē piedalījies vairākos senioru šaha turnīros, tajā skaitā izcīnījis sudraba medaļu Pasaules senioru šaha čempionātā. 1998. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz ASV un kļuvis par šīs valsts pilsoni. Kopš 1998. gada vairs nepiedalās arī FIDE organizētajos šaha turnīros.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]