Nikolajs Manaseins

Vikipēdijas lapa
Nikolajs Manaseins

Nikolajs Manaseins (krievu: Николай Авксентьевич Манасеин, 1834-1895) bija jurists, Krievijas impērijas tieslietu ministrs un Senāta ģenerālprokurors (1885—1894), Valsts padomes loceklis. Viņa vadītā Vidzemes un Kurzemes guberņu revīzija jeb t.s Manaseina revīzija (1882—1883) bija formālais iemesls Baltijas pārkrievošanas politikai un Baltijas guberņu autonomijas ierobežošanai.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1834. gada 19. novembrī Kazaņā muižnieka Auksēnija Manaseina (Манассеин) ģimenē. 1854. gadā viņš beidza Pēterburgas ķeizariskās tiesību skolas kursu, strādāja par prokurora palīgu Kalugas un citās guberņās. Izkalpojās par Maskavas tiesu palātas prokuroru (1870) un tika paaugstināts par Tieslietu ministrijas departamenta direktoru (1877) un senatoru (1880).

Pēc ķeizara Aleksandra II nogalināšanas sāktās slavofilu pretreformu kustības ietvaros viņu pēc iekšlietu ministra N. Ignatjeva ierosmes nosūtīja uz Vidzemes un Kurzemes guberņu "sakarā ar vietējo iestāžu neapmierinošo stāvokli" veikt revīziju. 1882. gada 12. maijā senators N. Manaseins ar 15 revidentiem un diviem tulkiem (latviešu valodai — Andrejs Stērste, igauņu valodai — Roze) ieradās Rīgā. Četros mēnešos Manaseinam iesniedza vairāk kā 10 tūkstošus lūgumu un sūdzību. Pēc atgriešanās Pēterburgā 1884. gadā Manaseins iesniedza ķeizaram Aleksandram III savu revīzijas ziņojumu. Tas saturēja pārskatu par latviešu un igauņu zemnieku stāvokli, aprakstīja vietējo administrāciju, kas esot atkarīga no Vidzemes un Kurzemes bruņniecības un tiesu iekārtas trūkumus. Pēdējā ziņojuma sadaļā par tautas izglītību Manaseins ieteica visās mācību iestādēs ievest krievu mācību valodu. Netika ņemts vērā Rīgas Latviešu biedrības iesniegtais projekts par latviešu zemju apvienošanu vienā guberņā.

Pēc kļūšanas par Krievijas impērijas tieslietu ministru Manaseins reformēja Baltijas provinču tiesu iekārtu, ieviesdams Krievijas 1864. gada tiesu iekārtas un procesu likumus. 1887. gadā visās Baltijas skolās ar likumu ieviesa krievu valodu, un vienīgi ticības mācība notika latviešu valodā.

Miris 1895. gada 16. septembrī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]