Niks Kazandzakis

Niks Kazandzakis (grieķu: Νίκος Καζαντζάκης; dzimis 1883. gada 18. februārī, miris 1957. gada 26. oktobrī) bija grieķu rakstnieks, romānu, stāstu, memuāru, eseju, poēmu un ceļojumu aprakstu autors. Viens no reģiona pazīstamākajiem rakstniekiem, visvairāk popularitātes guvis ar filozofisko darbu "Aleksis Zorba" (Βίος και πολιτεία του Αλέξη Ζορμπά), kas stāsta par dzīves, nāves un sociālām problēmām, dzimumu emocionālām attiecībām, nacionāliem konfliktiem, īstenas dzīves definējumu un citām mūsdienīgām tēmām.

Biogrāfija

Niks Kazandzakis dzimis Krētā. Studējis tiesībzinātnes un filozofiju. Ilgu dzīves laiku bijis komunisma atbalstītājs, darbojies arī nekomunistiskā sociālistu kustība Grieķijā, neesot valdošajā elitē. Viens no slavenākiem "nekristīgiem" reģiona rakstniekiem. Viņa darbus spēcīgi kritizēja baznīca. Konfliktu ar baznīcu pēc tās kritikas viņš komentēja lakoniski un spēcīgi, runājot latīniski "Es sevi nododu Tavās rokās, Tēvs".

Piedzīvojis arī posmus, kad nācies saspringti cīnīties par iztiku. Tulkojis tekstus no vācu, franču un citām valodām, pat pievērsies grieķu sākumskolu tekstiem.

Kazandzaka biogrāfijas aprakstījuši vairāki pazīstami autori, piemēram, Pīters Bjens un īpaši šie darbi ir slaveni arī rietumu literatūras tradīcijā un pat Holivudā, jo Mārtins Skorsēze tieši pēc Kazandzaka darba "Pēdējās Kristus kārdināšanas" motīviem uzņēmis tāda paša nosaukuma mākslas filmu, kas ir visai kontroversāla, jo bija pretrunā ar baznīcas oficiāliem uzskatiem. 1947. gadā Kazandzakis tika izvirzīts Nobela prēmijai literatūrā kopā ar Angelosu Sikelianosu, 1957. gadā viņš zaudēja prēmiju Albēram Kamī, kurš teica, ka Kazandzakis to pelnot daudz vairāk, kas vien liecina, ka "mazās nācijas literāts" bija atzīts vadošajās literārās aprindās.

Apbedīts pie Heraklionas (Iraklija) pilsētas (mira Freiburgā, VFR), jo ortodoksālā baznīca pretojās tam, ka viņu guldītu tās teritorijā. Uz viņa kapa rakstīti autora sev piedēvēti vārdi: "Nekā nebīstos. Ne uz ko neceru. Esmu brīvs".^[1] Viņam ir izveidots piemiņas muzejs Heraklionā. Muzejs izveidots 1983. gadā un aizvien diezgan nopietni nodarbojas ar apkārtējās kultūrvēstures pētniecību, tai skaitā ar Kazandzaka personības atainojumu un jaunu dzīves liecību meklējumiem, kas apliecina, ka autors ir kļuvis diezgan mūsdienīgs.

Iznākušas arī rakstniekam veltītas piemiņas monētas (modelētas 2007. gadā). Viņš ir autors arī izciliem darbiem, kas stāsta par grieķu kultūru un par kristīgiem aspektiem: "Kapteinis Mihalis", "Odiseja: modernā versija", tulkojis un rakstījis ceļojumu grāmatas, arī par eksotiskiem reģioniem. Izdotas arī viņa darbu antoloģijas.