Nisons Kacenelsons

Vikipēdijas lapa
Nisons Kacenelsons
Nisons Kacenelsons
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gadā
Valsts karogs: Krievija Babruiska, Minskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1923. gada 9. novembrī
Valsts karogs: Latvija Liepāja, Latvija
Tautība Ebrejs

Nisons Kacenelsons (dzimis 1864. gadā, miris 1923. gada 9. novembrī) bija Latvijas ebreju sabiedrisks darbinieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Babruiskā, Minskas guberņā (tagad Baltkrievijā), ebreju tirgotāja ģimenē. Absolvējis Berlīnes Universitāti, filozofijas zinātņu doktors.

1899. gadā 3. Vispasaules cionistu kongresā Bāzelē ievēlēts par Ebreju Kolonialās bankas direktoru (no 1905. gada direktorāta priekšsēdētājs). 1903. gadā pavadīja ebreju valsts idejas autoru Teodoru Herclu viņa braucienā pa Krieviju. Cīnījies par ebreju līdztiesību Krievijas Impērijā. 1905. gadā viens no Ebreju tautas pilnīgas vienlīdzības panākšanas savienības Krievijā dibinātajiem. Krievijas konstitucionāli demokrātiskās (kadetu) partijas biedrs. 1906. gadā ievēlēts Krievijas Valsts domē no Kurzemes guberņas, kur darbojies finansu komisijā.[1] 1906. gadā bija viens no Viborgas uzsaukuma par pilsonisko nepakļaušanos parakstītājiem. Par to notiesāts uz 3 mēnešiem cietumā ar vēlētāja tiesību atņemšanu.

1910. gadā vadīja Liepājas emigrācijas komiteju. Pēc 1918. gada dzīvoja Latvijā. Miris Liepājā 1923. gada 9. novembrī.[2]

Savrupmāja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājā saglabājusies Nisona Kacenelsona savrupmāja Kūrmājas prospektā 16 (arhitekts Pauls Makss Berči), kurā tagad atrodas Liepājas muzejs.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]