1899. gadā 3. Vispasaules cionistu kongresā Bāzelē ievēlēts par Ebreju Kolonialās bankas direktoru (no 1905. gada direktorāta priekšsēdētājs). 1903. gadā pavadīja ebreju valsts idejas autoru Teodoru Herclu viņa braucienā pa Krieviju. Cīnījies par ebreju līdztiesību Krievijas Impērijā. 1905. gadā viens no Ebreju tautas pilnīgas vienlīdzības panākšanas savienības Krievijā dibinātajiem. Krievijas konstitucionāli demokrātiskās (kadetu) partijas biedrs. 1906. gadā ievēlēts Krievijas Valsts domē no Kurzemes guberņas, kur darbojies finansu komisijā.[1] 1906. gadā bija viens no Viborgas uzsaukuma par pilsonisko nepakļaušanos parakstītājiem. Par to notiesāts uz 3 mēnešiem cietumā ar vēlētāja tiesību atņemšanu.
1910. gadā vadīja Liepājas emigrācijas komiteju. Pēc 1918. gada dzīvoja Latvijā. Miris Liepājā 1923. gada 9. novembrī.[2]