Nisons Kacenelsons

Nisons Kacenelsons;
Personīgā informācija
Dzimis	1862. gadā ; Babruiska, Minskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Baltkrievija)
Miris	1923. gada 9. novembrī (60—61 gada vecumā); Liepāja, Latvija
Tautība	Ebrejs

Nisons Kacenelsons (dzimis 1864. gadā, miris 1923. gada 9. novembrī) bija Latvijas ebreju sabiedrisks darbinieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Kurzemes guberņas.

Dzīvesgājums

Dzimis Babruiskā, Minskas guberņā (tagad Baltkrievijā), ebreju tirgotāja ģimenē. Absolvējis Berlīnes Universitāti, filozofijas zinātņu doktors.

1899. gadā 3. Vispasaules cionistu kongresā Bāzelē ievēlēts par Ebreju Kolonialās bankas direktoru (no 1905. gada direktorāta priekšsēdētājs). 1903. gadā pavadīja ebreju valsts idejas autoru Teodoru Herclu viņa braucienā pa Krieviju. Cīnījies par ebreju līdztiesību Krievijas Impērijā. 1905. gadā viens no Ebreju tautas pilnīgas vienlīdzības panākšanas savienības Krievijā dibinātajiem. Krievijas konstitucionāli demokrātiskās (kadetu) partijas biedrs. 1906. gadā ievēlēts Krievijas Valsts domē no Kurzemes guberņas, kur darbojies finansu komisijā.^[1] 1906. gadā bija viens no Viborgas uzsaukuma par pilsonisko nepakļaušanos parakstītājiem. Par to notiesāts uz 3 mēnešiem cietumā ar vēlētāja tiesību atņemšanu.

1910. gadā vadīja Liepājas emigrācijas komiteju. Pēc 1918. gada dzīvoja Latvijā. Miris Liepājā 1923. gada 9. novembrī.^[2]

Savrupmāja

Liepājā saglabājusies Nisona Kacenelsona savrupmāja Kūrmājas prospektā 16 (arhitekts Pauls Makss Berči), kurā tagad atrodas Liepājas muzejs.^[3]

Atsauces

↑ Боиович М. М. Члены Государственной думы (Портреты и биографии). Первый созыв. М.: Тип. Товарищества И. Д. Сытина. 1906 С. 150.
↑ «Государственная дума Российской империи: 1906—1917. Б. Ю. Иванов, А. А. Комзолова, И. С. Ряховская. Москва. РОССПЭН. 2008. С. 243.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. decembrī. Skatīts: 2012. gada 27. novembrī.
↑ «Ārpus vasarnīcu kvartāla: Kūrmājas prospekts 16». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 27. martā.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Боиович М. М. Члены Государственной думы (Портреты и биографии). Первый созыв. М.: Тип. Товарищества И. Д. Сытина. 1906 С. 150.

[2] «Государственная дума Российской империи: 1906—1917. Б. Ю. Иванов, А. А. Комзолова, И. С. Ряховская. Москва. РОССПЭН. 2008. С. 243.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. decembrī. Skatīts: 2012. gada 27. novembrī.

[3] «Ārpus vasarnīcu kvartāla: Kūrmājas prospekts 16». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 27. martā.

[1]

[2]

[3]