Novaja Zemļas efekts
 | Šis raksts ir slikti iztulkots no krievu valodas. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Iemesls: krievu Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Novaja Zemļas efekts ir viena no trim arktiskajām optiskajām ilūzijām, kas saistītas ar Saules gaismas laušanu gaisa slāņos ar dažādu gaisa temperatūru. Efekts novērojams gan Arktikā, gan Antarktīdā.
Efekta būtība ir tāda, ka šķietamais Saules lēkts notiek agrāk, nekā tam vajadzētu notikt, spriežot pēc astronomiskajiem novērojumiem. Atkarībā no laikapstākļiem, Saule var izskatīties kā līnija vai pat kā četrstūris.
Iemesls tam ir daudzkārtēja Saules staru atstarošanās atmosfēras inversionajos slāņos. Skaidrā laikā aukstais gaiss pie Zemes virsmas darbojas kā lēca un izloka Saules starus, tādējādi liekot Saulei izskatīties, ka tā ir daudz augstāk debesīs, nekā tā patiesībā ir. Efekts notiek tikai tad, ja atmosfēras inversionā slāņa garums horizontāli ir vismaz 400 km. Efekts ir atkarīgs arī no temperatūras gradienta šajā slānī.
Efekta nosaukums cēlies no tā, ka pirmo reizi to novēroja Barenca ekspedīcijas dalībnieki Novaja Zemļā — salās Barenca jūrā 1597. gada 24. janvārī. Ekspedīcijas dalībnieki redzēja Saules disku, kaut arī patiesībā šajos platuma grādos vēl divas nedēļas bija jābūt polārajai naktij. Kad ekspedīcijas dalībnieki atgriezās Nīderlandē, viņiem neticēja un uzskatīja, ka ekspedīcija izmantoja Jūlija nevis 1582. gadā ieviesto Gregora kalendāru. Efekts tika izskaidrots un guvis zinātnisku atzinību tikai 20. gadsimta beigās.