Nāhoda

Nāhoda
Nāhoda;
	pilsēta
Náchod
; Karogs	; Ģerbonis
	Nāhoda
	Koordinātas: 50°25′01″N 16°09′47″E / 50.41694°N 16.16306°EKoordinātas: 50°25′01″N 16°09′47″E / 50.41694°N 16.16306°E
Valsts	Čehija
Apgabals	Hradeckrāloves apgabals
Apriņķis	Nāhodas apriņķis
Platība
• Kopējā	33,32 km2
Augstums	346 m
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	20 036
• blīvums	612,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.mestonachod.cz
	Nāhoda Vikikrātuvē

Nāhoda (čehu: Náchod) ir pilsēta Čehijas ziemeļos pie robežas ar Poliju, Hradeckrāloves apgabala Nāhodas apriņķa centrs. Pilsēta atrodas Metujes upes ielejā, kalnu apvidū starp Krkonošes un Orļickes kalnu (Orlické hory) apvidiem, 346 metrus virs jūras līmeņa. Iedzīvotāju skaits 2015. gadā bija 20 408. Apkārtnē daudz dabas tūrisma, sporta un aktīvās atpūtas iespēju.

Vēsture

Pirmo reizi minēta 1254. gadā. Pilsēta veidojusies pie Nāhodas pils. Līdz 1918. gadam Austroungārijas sastāvā, vēlāk Čehoslovākijas sastāvā.

Pēc Trīsdesmitgadu kara pils nonāca itāļu Pikolomini (Piccolominis) ģimenes rokās, un, lai arī pilsēta bija cietusi no militārām operācijām un piespiedu rekatolizēšanas, bija vērojama neliela attīstība: pilsēta tika plaši pārbūvēta baroka stilā, tika uzcelts jauns rātsnams un Sv. Laurensija baznīca. Kad Otavio Pikolomini (Piccolomini) 1634. gadā iegādājās Nāhodas pili, viņš pieaicināja arhitektus Karlo Lurago (Carlo Lurago) un Džovanni Batistu Peroni (Giovanni Battista Pieroni), kas pārbūvēja Nāhodas pili baroka stilā.

Pikolomini dzimtai nebija mantinieku, 1783. gadā pils tika pārdota, līdz 1792. gadā nonāca Kurzemes hercoga un Sagānas hercoga Pētera fon Bīrona īpašumā kopā ar plašāku īpašumu, tai skaitā arī Ratiboržices pili. Pēteris fon Bīrons veiksmīgi apsaimniekoja savus īpašumus, viņš bija arī liels mākslas un mūzikas mīļotājs. Nāhoda bija otrā vieta Bohēmijā pēc Prāgas, kur tika uzvesta Mocarta opera „Dons Žuans” (1797). Kad hercogs Bīrons 1800. gadā mira, viņa vecākā meita Katrīna Vilhelmīne (1781-1839) mantoja Nāhodas un Sagānas hercogistes. Viņai piederēja arī pils Vīnē, un viņai bija cieši kontakti ar daudziem tā laika Eiropas politiķiem (Austrijas kanclers Meternihs, britu vēstnieks Lords Čārlzs Stjuarts, Krievijas imperators Aleksandrs I u.c.). Katrīnas pils Vīnē bija viena no Vīnes kongresa mīļākajām vietām.

Pēc Sagānas hercogienes nāves Nāhodas pils tika pārdota Schaumburg-Lippe dzimtai, kam tā piederēja līdz 1945. gadam. Pēc Otrā pasaules kara to pārņēma valsts.

Kopš 1875. gadā Nāhodu ar valsts centru savieno dzelzceļa līnija. Tas veicināja pilsētas attīstību. Pilsētā tika celtas fabrikas, dzirnavas, padarot Nāhodu par vienu no svarīgākajiem kokvilnas un linu vērpšanas, aušanas, balināšanas un krāsošanas centriem. 1872. gadā darbību uzsāka alus darītava. Vēlāk attīstījās gumijas rūpniecība, tika uzcelta elektrotehnikas rūpnīca.

Nāhodas apgabala robežas pēc Minhenes nolīguma nebija mainījušās, un, lai arī apgabals piederēja Vācijai, pie robežas nedzīvoja vācieši - gluži pretēji, vienpadsmit ciemus uz Silēzijas robežas pusi apdzīvoja čehi, kuri dzīvoja tur līdz 1945. gadam, kad Vācijas austrumu daļas tika pievienotas Polijai, un bijušie Vācijas pilsoņi tika izraidīti, iekļaujot etniskos čehus. Komunistu valdīšanas periodā (1948-1989) Nāhoda kļuva par diezgan perifēru pilsētu. Situācija mainījās deviņdesmitajos gados un it īpaši tad, kad 2007. gadā Šengenas zonā iekļuva gan Čehija, gan Polija. Tika izveidoti jauni kokvilnas ražošanas uzņēmumi.

Robežas atvēršana devusi jaunu stimulu tradicionālajai tūrisma nozarei pievilcīgajā kalnainajā valstī, jo dabas tūrisma aktivitātes tagad var pārsniegt Polijas Góry Stolowe nacionālā parka robežas.