Nurmuižas pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nurmuižas pils skats no Pauluči albuma (1827).
Nurmuižas pils ar 19. gadsimtā celto torni, kas nojaukts Bokslafa pārbūvē (1900).
Nurmuižas pils vārti (20. gadsimta pirmajā puse).
Nurmuižas pils pirms atjaunošanas (2000).

Nurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, kas celta 16. gadsimta otrajā pusē.[1] Līdz 1920. gada zemes reformai pils piederēja Firksu dzimtai. Tas ir lielākais muižas komplekss, kas saglabājies līdz mūsdienām un šobrid atrodas Talsu novada Laucienes pagastā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam atradās Vanemas zemē, vietvārds cēlies no līvu valodas vārda nurm ("lauks"). Iespējams, ka pils celta uz kādas vecākas vasaļa pils pamatiem un jau 14. gadsimtā pie tās pastāvējis miestiņš, kas karos vairākkārt nopostīts.[3] Vēsturē šī vieta pirmo reizi minēta 1380.gadā.[4]

Pēc Livonijas ordeņa valsts sabrukuma 1566. gadā Kandavas fogtu muižu savā īpašumā ieguva Georgs fon Firkss.

Uzskata, ka 16. gadsimta beigās uzcēla četras ēkas ap iekšpagalmu.

1594. gadā muižas īpašnieki uzcēla Nurmuižas baznīcu, kurā apglabāti Georgs un Anna fon Firksi (1600). Fon Firksi bija viena no varenākajām Kurzemes dzimtām. Viens no tiem pat bijis hercoga Jēkaba sūtnis Francijas karaļa galmā.[2]

Pils pārbūvēta 17. gs. beigās, 1830. un 1880. gados un 1909.- 1912. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.

Pirms Pirmā pasaules kara sākuma pils īpašnieks bija Ernests Heinrihs Oto fon Firks (1866–1914), kas 1893. gadā bija precējies ar rakstnieci Alisi Konstanci Natāliju Virdžīniju Rādenu.

1905.gadā, tikai tāpēc vien, ka barons Ernests Heinrihs Oto fon Firkss 19.gadsimta beigās uzbūvējis pagasta skolu, viņa pilij dedzinātāji nav ķērušies klāt.

Muižkungs bijis kaislīgs ceļotājs, un peldoties Nīlā, viņu gandrīz notiesājis krokodils. Vietējais nūbietis ir izglābis fon Firksu, bet pats gāja bojā. Pateicībā par savas dzīvības glābšanu, fon Firks aicināja viesos pie sevis glābēja sievu ar trīm bērniem, ko apliecinā veca fotogrāfija. [4]

Latvijas PSR laikos muižas pilī bija izvietota Laidzes kolhoza un pēc tā reorganizācijas padomju saimniecības "Okte" administrācija. 2004. gadā to iegādājās SIA "Nurmuižas pils",[5] kuras īpašnieks ir Oļegs Fiļs.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18.-19. gadsimtā celtas ēkas, to papildina ainavu parks.

Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu, kas sastāv no galvenā taisnstūrveida divstāvu korpusa un pagarinātiem dienvidaustrumu fasādes spārniem.[6]

Pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa vadītās pils rekonstrukcijas ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem saglabājies sgrafito tehnikā veidots manierisma stila dekors. Pēdējā pārbūvē pils ieguva arī vairākas neoklasicisma garā stilizētas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašām parādes telpām. Otrajā stāvā saglabājušās pils reprezentācijas telpas - ēdamistaba, zāle un muzikantu istaba - kurās redzamas kolonnas, balti glazētas klasicisma laikmeta krāsnis, bagātīgi rotāts kamīns, sienu un griestu dekoratīvā apdare.

Atdzīvināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2005. gada notiek vērienīgi pils kompleksa atjaunošanas darbi, kuru veic bankiera, ABLV banka akcionāra Oļega Fiļa labdarības fonds.[2] Kā pats Oļegs atzīst, Nurmuižas iegāde viņam bijis tipisks trekno gadu spontāns pirkums. Viņš pat neesot ievērojis, ka muiža ir arhitektūras piemineklis un ko tajā dzīvoja 10 vietējo čigānu ģimenes. Tiem viņš vēlāk nopirka un izremontēja dzīvokļus citās apkārtējās mājās.

Piesaistītais restaurācijas arhitekts Ēriks Cērpiņš pirmkārt uzsācis 30 ēku konservāciju, kas turpinājas trīs gadus. Šobrid jau atjaunota lielākā daļa saimniecības ēku – dārznieka māja, smēde, stallis parādes zirgiem un darba zirgiem, aitu kūts, govju kūts, viena no trim kalpu mājām, klēts, krogs, arī divi dīķi un akmens tiltiņš, vecie muižas vārti, siltumnīca un oranžērija. Izkopts pils parks.[7] Žurmālisti pamanīja, ka īpašniekam muižas atjaunošana nav “projekts”, bet drīzāk misija.[2]

Galerija (2017)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nurmuiža[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Oļega Fiļa muiža un Bīrona-Ulmaņa pils». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-08-02.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  4. 4,0 4,1 Zane Lāce. ««Latvijas pērles»: Nurmuiža, baronu īpašā kariete un nenotikusī Hruščova vizīte». www.lsm.lv (latviešu), 2016-05-22. Skatīts: 2019-08-02.
  5. placenote.info
  6. Talsu tūrisma informācijas centrs. «Nurmuižas apbūves komplekss». www.talsitourism.lv (latviešu). Skatīts: 2019-08-02.
  7. Nurmuižas apbūves komplekss talsitourism.lv

Koordinātas: 57°13′41″N 22°44′53″E / 57.22806°N 22.74806°E / 57.22806; 22.74806